Šodien esmu itāļu nokaitināta, bet smieklīgākais ir tas, ka nez no kurienes man pašai ir parādījies tāds temperments un spītība, ka esmu pārsteigta. Laikam mana mazā bērnības spītīgā meitene ir tikusi laukā. un tomēr tas ir kaitinoši, kad vīrieši uzvedas kā kretīni, tad tu uz viņiem sadusmojies, apvainojies un nerunā, un tad "blabāc" viņi kā pa galvu dabūn, ka ir kļūdījušies un sāk pielīst ar apkampieniem, šokolādēm.
Eh, ko lai saka- puikas ātri aizdegas un ātri nodziest. Meitenes lēni aizdegas un lēni nodziest. Es būšu jauka tikai rīt, bet pagaidām, lai viņi danco apkārt, ja nespēj atvainoties, tad lai danco apkārt!

Labojums:

ne visi itāļi ir kretīni, viens tomēr šodien pagatavoja tiramisū (ņamī!) un pārsteidza ar to, bet tas tikai tādēļ, ka viņš ir pieaudzis vīrietis un šefpavārs, kurš zina, cik grūti ir strādāt ar manu bosu. Un vienīgais itālis, kuru es vispār pazīstu, kas ir kluss un NEbrunču mednieks. Vienkārši labs un draudzīgs cilvēks.