izskraidījos pa lietu, padzēru kafiju. satiku darba kolēģi, kurš uzsauca man kafiju un padalījās ar kūku, kas bija ļoti jauki. un tad es kā tāda maza, naiva enerģiska meitene ar viņu aizpļāpājos, bija interesanti. atradu sev spontāni ģitāru un fotoaparātu. piektdien pirkšu gitāru, nolēmu padzīvot bez pārtikas vēl nedaudz un nopirkt lietotu ģitāriņu. nolēmu un viss, jo pēdējā laikā mana Rīgā atstātā ģitāriņa pietrūkst. pietrūkst skaņu radīšanas vienatnē. Tik daudz domāju par ģitāru, ka tā atnāca gandrīz pati pie manis. un esmu bezgala laimīga.
kopā ar itāļu/āfrikāniešu puiku gājām tā kā uz māju pusi, kad es pēkšņi attapos, ka viņš vnk iet kopā ar mani. apjuku un jautāju, kur tad mēs dodamies. beigās nolēmām, ka aiziesim paņemt badmintonu un uzspēlēsim parkā(un to ierosināja viņš, jo šodien viņam pieminēju,ka maijai bija tāda ideja visiem trim spēlēt badmintonu). vienā brīdī sajutos ārprātīgi jocīgi, nu tā, ka es viņu uztveru tikai kā draugu, un mēs viņam tā kā meiteni meklējam un tā, un tomēr kaut kas nelikās riktīgi. vai arī es vienmēr esmu vnk par piesardzīgu. lai nu kā badmintonu nespēlējām, jo sāka nenormāli līst un mums nācās palikt pie manis, kas man likās ļoti jocīgi. jutos neērti. kaut kas likās nepareizi. izskatījām manu portfolio, viss kaut ko runājām un jokojāmies. viss jau jauki, bet man vienalga tāda sajūta, ka viņš mani uztver citādāk kā es viņu, un tas lika justies šausmīgi neērti. beigās man gribējās, lai viņš ātrāk dodas mājās, un ka visa tā ideja ar badmintonu bija stulba. un tai brīdī es sapratu, ka viņam gan īsti negribas nekur doties prom. ir dīvaini, es vairākkārt pieminēju savu draugu sarunās. un viņš pilnīgi noteikti zina, ka nekas tur nevar būt. un tomēr ļoti daudz dīvainu momentu, kā nejauša pieskaršanās man, apsēšanās par tuvu. labi varbūt man ir kaut kāda paranoja, vai arī esmu iedomīga maita, kas domā, ka patīk gandrīz visiem sastaptajiem vīriešiem. un tomēr tagad ir tā, ka vairs negribēsies viņu satikt, jo kaut kas mani pamatīgi atgrūž, biedē. un man tik tiešām liekas, ka es viņam patīku. un tas nav nemaz labi. bāc, kamdēļ viņš nevarēja būt gejs? ar gejiem viss ir krietni vienkāršāk, nekad nav tās sajūtas, ka tu esi objekts, kuru pēta, no kura kaut ko vēlas.