šodien es sapratu, ka esmu briesmīgi slikts draugs. un esmu arī. liekas, ka esmu nozaudējusi to atklāto un draudzīgo meiteni, kas manī mita. tagad ir tikai klusa aina, kas neko nesaka, neko nejautā.

šī ir lielākā mana vakara skumja. ņēma un atskrēja, kā pa galvu būtu dabūjusi.

es vienkārši vairs nemāku būt draugs. un, ja nebūtu maijas, kas reizēm mani kaut kur izvelk, es vispār nekur neietu un ne ar vienu nerunātu. un kad es paspēju tā nuzust un noslēgties? nu jau divus gadus tā ir.