Saruna ar bijušo par pēdējo neatgriezto lietiņu, kas šobrīd ir ļoti nepieciešama. Un pat ne man, bet man arī. Un tagad jūtos kaut kā pavisam jocīgi. Jā, arī mani daži cilvēki neieredz.
Viņš joprojām zina manu telefona numuru no galvas, neskatoties uz to, ka sen to ir izdēsis no mobīlā telefona atmiņas.Un ir pagājis gads, kopš tas viss ir noticis.
Reizēm tomēr būtu jauki, ja mūsu atmiņas būtu tikpat viegli izdzēšamas kā uzrakstītie tekstiņi elektroierīcēs.

Lai nu kā man tas lika aizdomāties. Un laikam beidzot no manis nokritusi tā vainas sajūta par to, ka pārtraucu attiecības. Pirmo reizi patiesi sapratu, kur mēs abi bijām kļūdījušies. Un cik esam nesavienojami. Un tomēr mutē rūgtuma piegarša, ka esmu kādu ļoti sapinājusi un to mainīt nav manos spēkos.