You can never be the most fastest or strongest, you can be toughest

Kroče, piektdienas vakara Alias dzērāju versijā 'svečturis' tiek skaidrots kā 'Nu, tas, kas ir žīdiem. Viņi tur liek iekšā sveces, lai turās'.

Laba diena šodien. Desmitos stāvēju pieturā busu gaidot, klausījos kaut ko mierīgu un skatījos, kā aiz zemā rimi jumta kuru katru mirkli parādīsies saule. Tagad sēžu pie kompīša kabinetā, kuram pie loga joprojām piestiprināts G. Birkerta lielizmēra portrets kopš septembra sākuma, kad saule spieda acīs. Tagad saule nemaz aiz vecrīgas jumtiem pietiekami augstu nepakāpjas, lai acīs iespīdētu. Lēns Pink Floyd fonā un ir rāma, pozitīva sajūta, ka nu viss ies atkal augšup. Saule savu zemāko punktu ir sasniegusi. Kļūs tikai baltāks un gaišāks, drīz arī sniegs uzsnigs, dienas kļūs garākas, būs skaista ziema. Bet līdz tam vēl jāpastrādā. Logs brāļa Hondai jau sagādāts, ir paciņa manas topošās švāģerienes draudzenei no viņas. Man gan vēl nevienas paciņas nav. Toties vakar lieliski ar vedējiem pasēdējām, tikai hoķi mūsējie kaut kā nepaguva uzvarēt. Nekas, gan citreiz.

Jo tuvāk Jaungadam/svētkiem, jo vairāk apkārt dzird sprādzienskaņu. Ikreiz, kad pagalmā atskan kāds blīkšķis, satrūkstos un pie sevis nodomāju - va'ta jau krievus šauj?

Galvaspilsētā dzīvoju nu jau pār pa div gād', un uzreiz purčikā. Sākumā šķita, nu būs rajončiks, bet man patīk mans purvciems - tieši meža malā, var smuki skriet. Savos taksista gados Rīgu izbraukāju krustu-šķērsu un varu droši apgalvot, ka zinu to labāk par vairumu iedzimto vienaudžu. Braukāju un regulāri atklāju jaunas un smukas vietas, bet tikpat labi iepazinu pilsētu arī no otras puses. Un uzreiz izveidoju viedokli par nomalēm un mikrorajoniem, kuri galīgi nesimpatizē. Vai nu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ. Netīk ne vecmīlgrāvis, ne Bolderāja/Uzdvinska, ne Zoļiks, ziepītis, pļavnieki ari nē. Purčiks-vulgaris tāds neitrāls, bet mans purčiks man patīk. Brālis uz darbu galvaspilsētā tika nosūtīts pagājušopiektdien. Visu vīkendu cītīgi meklēja mitēkli ss'ā. No darba lokācija spieda izvēleties upes labo krastu, no rajoniem ieteicu Mežciemu, Dārzciemu, savu purčiku, Teiku un kaut ko čierītī, nu Juglu ari loģistiski varētu ieskaitīt. Sludinājums aiz sludinājuma, līdz vienu atrada. It kā jau grasījās ievākties, sakopēja pasi un tā, bet svētdienas vēlā vakarā ar visu mantu kaudzi un draudzeni padusē klauvēja pie mūsu durvīm, lūdzot palikt līdz atradīs ko sakarīgu - esot bijis ūķis. Jāmeklē nebija ilgi - jau 1dienas vakarā bij apskatījis lādzīgu mitēkli pa pieņemamu ciparu no sakarīgas saimnieces. Savāca to pašu mantu kaudzi un draudzeni un prom bija. Priecīgs iemitojās savā Keldiša ielas pirmā stāva dzīvoklītī. Skaļi gan neteicu, bet man kaut kā tie Pļavnieki nesmaida. Nu, skaļi jau nebija arī jāsaka: zvans no jaunā cilvēka atskanēja nākamās dienas pusastoņos rītā, prasīja instrumentu pieejamības iespējas un vai varēšu vakarā izručīt ar palīdzīgām rokām. Kas ir, kas noticis? -Ai, nekas, pidari pa nakti mašinai logu izdauzījuši un maģi savākuši. Lieki teikt, ka aizgājušais maģis bija kasešnieks bez priekšējā paneļa. Nu, Pļavnieki, ko lai saka.

Eu, nu es diršu pilnigu sieru par to, kā, pizģec, Dekstera sestā sezona beidzās!

Nu tā, remonts ir pabeigts. Sieviete ir atpakaļ un viņai patīk. Liels panākums! Šodien dīvainā kārtā ir brīvdiena un es nezinu, ko iesākt. Jo pēdējo pusotru mēnesi katrs brīvais brīdis tika pavadīts špahtelējot, slīpējot un krāsojot. Nez, gan izdomās, ar ko nodarboties. Vakarā atkal darbs. Dinamo labdarības pasākums, iešu varoņus vaigā skatīt.

Deguns jau nedēļu producē masīvu punķu kvantumu un krekšķis neatkāpjas. Cenšos, no tiesas cenšos. Balzāms nepalīdz, šampis arī ne, šņabis ne tik. Trešdien mana 400 cilvēku kapacitātes zāle uzņēma ciemiņus, 1600 pēc skaita. Tieši četras reizes vairāk nekā paredzēts pēc normatīviem. Bij normāla 12 stundu maiņa līdz sešiem rītā. Pirms tam gan vēl biju tiesā. Kā liecinieks runāju un ņēmos klārēt, kā takšu bizness ļaudis ekspluatē. Varbūt, ka samaksās.

Normāls miķelis šādos apstākļos būtu gājis gulēt, bet es kā tipisks atenšnhōrs ierakstīšos un palielīšos. Ir! Gatavs. Nu, sienas gatavas. Nedēļas nobīde divu gadu ilgā projektā taču nav liela brēka, ne? Nu, izkrāsoju. Balzāmu ari piebeidzu. Bet šķiet, ka ar Rīgas melno vien nav līdzēts, lai tiktu no tā klepus/iesnām vaļā, ko noķēru otrdienas naktī līdz diviem sienas pirmoreiz pie atvērtiem logiem krāsojot.. Laika gulēšanai neatliek, jāmočī. Jo ir spēcīgs deadlains. Un motivācija arī. Pieckārša pat!

Viens par alhahōliķi kļūst bezdarbības mākts, cits - bezcerības un nolemtības. Es, šķiet, par āhōliķi būšu kļuvis slinkuma dēļ - esmu par slinku, lai Ieviņai uztaisītu karstu upeņu sulu ar balzāmu, bet tīrajā viņa dzert atsakās. Nekas, jādzer vienam. Un solo dzēraji, kā zināms ir āhōliķi. Ballētāju kategorijā jau nu toč neierakstos, ja piektdienas un sestdienas vakarus pavadu mājās ar pindzeli rokā.

Pie Jaunkundzes uz salas māsa aizbraukusi, tām tagad balle. Jau otro vakaru nav skaips ar dāmu. Man sākas lomkas. Tā sāp galva, ka nevar pat normāli fēci podā izspiest! A varbūt tas no tā klepus.. Iepiļīs klepuszāles, balzamčiku, paracetamolu un kādu mandarīnu pa virsu. Rīt lūkos, ko diena man piedāvās. Jūs kādreiz esat tepiķi kādā telpā ieklājuši? Nu tā, ar piegriešanu, kājlīstēm'n'stuff? Ja nē, rīt moš varēšu šo to ierādīt..

Kā bračka pareizi teica - 'beidz simulēt! es zinu, ka tev ledusskapī jēgeris. ietes un davai, strādāt!' Nu, nebūs melots. Jēgeris ribās, rullis rokā un krāsa vanniņā. Turpinam krāsot.

Ne nu ziema, ne kas, sūds kaut kāds. Vakar mājās braucot pamatīgi lija, pa nakti bij smukas zvaigznes. Papucēju smuki remontistabu un gāju čučēt. Šorīt normālā rīta piesaulītē minos uz darbu, kamiņš vēl trepēs ričuku vērojot kaut ko nomurmina par ziemu/aukstumu. Rullēju mierīgu sirdi, neko ļaunu nenojauzdams, eju T veida krustojumā un skaisti, eleganti izpildu low-side un teju ieslīdu līdz ielas vidum pa melno ledu. Aš pilnīgi apjuku. Nosmējos par sevi un rullēju tālāk.
Tāds bij mans rīts.

Labdien!

Uzrunāju Tevi kādā man svarīgā jautājumā — ja tas šķiet svarīgs arī Tev, esi aicināts pievienoties! Jautājums ir par Saeimas deputātiem, kas zvērējuši "stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu", taču piedalās vai pat rīko akcijas ar skaidri saskatāmu mērķi ieviest Latvijā citu valsts valodu.

Nevēlos atņemt nevienam viņa mātes valodu, tomēr uzskatu, ka likums ir jāievēro. Zvēresta laušana kopš aizvēsturiskiem laikiem ir bijusi klaja necieņas izrādīšana. Šajā gadījumā deputāti — tautas kalpi — ir lauzuši tautai doto zvērestu (svinīgo solījumu) un līdz ar to ir zaudējuši uzticību. Atliek tikai noteikt jurdisku atbildību par šādu soli.

Mans piedāvājums: ar zvēresta laušanas brīdi deputāts atzīstams par necienīgu ieņemt šo amatu tagad un uz visiem laikiem.

Ja šada pozīcija Tev šķiet tuva un argumenti saprātīgi, lūdzu, paraksti likumdošanas ierosinājumu arī Tu. Pietiekams skaits parakstu šo likumu nodod izskatīšanai Saeimā, tāpēc pārsūti vēl kadam, kam tas varētu šķist svarīgi. Paldies!

Zvanija Mētra un sūdzējās, ka pēdējā laikā esmu izlaidies un atkal pasācis maz rakstīt. Nu, labi, nezvanīja tikai, lai sūdzētots. Zvanīja, lai uz savu jubīli ielūgtu. Nācās atteikt, jo nednogales man tādā pat pieejamībā, kā svaigi ķirši februāra pēcpusdienā. Vienu brīvo vīkendu izmantoju pagājušā nednogalē, kad biju rodņā. Biju vecajā skolā uz Saujas salidojumu. Skatījāmies bildes, dziedājām, ēdam, nedzērām (nu, labi, es nenoturējos pēc sporta 4 tērvetes izlakt). Mani nolika par fizkultūrieti un lika dresēt tos pāri pa 30 ļaudis - spēlējām florbolu, tautasbumbu, futbolu ar divām bumbām un stafetes arī netika aizmirstas. 3 stundas pa Druvas zāli paskrējuši, lecām ratos un rullējām pie Taņas uz baseinu. Zinu, ka izklausās lame un gay, bet man patika - pirmo reizi mūžā nodarbojos ar ūdens aerobiku. 45 minūtes un mēle pār plecu, ritīg' labais. Pēc tam vēl 10 garumus nopeldēju un pirtī pasēdējām. Atpakaļ uz skolu un kā tādā pamatskolas nometnē - gulēšana gullīcijos kaut kur gaitenī. Gulētiešana pēc paša ieskatiem. Jaunie vēl gribēja trakot, es kā jau padzīvojis vīrs teicu 'man pietiek' un četros likos uz auss. Bet astoņos tak hoķis bij jāskatās! Mūsējie vinnēja tos sibīriešus un tad arī mēs atkal pie Taņas rullējām. Atkal 45 minūtes, tikai šoreiz pa sauso (sākotnēji) - kaut kas jauns, Zumba saucas. Aerobika ar visādiem deju elementiem. Iztizlojāmies kārtīgi, koordinācija jau baigā vajadzīga, gurniņus gorīt nemaz nav tik viegli, plus vēl dīdīšanās un visādas roku cilāšanas utt. Nednogale pa fizikālo vienvārdsakot. Atpakaļ uz metropoli braucot divreiz atlūzu (labi, ka pie stūres nebija jāsēž).

Pirmdienu arī pa brīvo man bija iedevuši darbā (mūdži! Tā, lai vīkendā būtu jāstrādā), bet to beidzot pa ilgiem laikiem izmantoju mājās gulēšanai. Bija totāli, kā tajā bildē, jo uz darīšanu nekāda kāre nebija. Savukārt, otrdien, 29.11. Ilze bija piespēlējusi divus austriešus, kas no lidostas bij jāsavāc un līdz viesnīcai jānogādā. Nu, ar to vien jau mani pakalpojumi nebeidzās. Izpildījos kā īsts eskortserviss, bijām 6 krogos, sadzērāmies un man par to vēl samaksāja. Bet sadzērāmies tā kārtīgi, ka nākamajā dienā jūt un tirina. Uff, āhōls ir slikts! Pēdējā laikā šo teicienu saku diezgan pabieži. Jā, motosezona beigusies (ar moci ui, ku sen nav virināts! Melno Matildi aizdzinu uz rodņu jau māmuļas dzimšanas dienā pirms mēneša), tad jauda kaut kur citur jāizliek. Bet drīz jau Jaunkundze būs atpakaļ, tad viss būs atkal vecajās sliedēs. Istaba būs smuka, gulta būs smauka. Varēs kniebties un āhōls neinteresēs.

Ričukam karogs uzkrāsots reizē ar tā pārkrāsošanu 2008. gadā. Pie jakas ulmaņlaiku LV karodziņu nēsāju kopš 2009.gada rudens. Uz šā gada valsts svētkiem karodziņus pie manteļiem sakarināja visi.
Jautājums - vai tagad turpinot ikdienā lietot valsts simboliku neizskatīšos pēc kaut kāda dūčbega, kas vēl februārī nav izmetis ziemassvētku eglīti?

Kopš mēneša sākuma veicu savu tēriņu uzskaiti. Piefiksēju katru ar karti izdoto santīmu un par ko tas izdots, lai beigās varētu saprast, kur visvairāk piķis aiziet (tas jau pat zirgam skaidrs, ka visvairāk aiziet uzkrājumos maija ballītei). Tad nu tagad cenšos sagrupēt šāvakara Rimi čekā esošās pozīcijas. Paika loģiski iet sadaļā 'pārtika', zobupasta, šampūns un sūdurullis - sadaļā 'kosmētika'. Gudrs netieku, kurā sadaļā ierakstās prezervatīvi - 'sports' vai 'balle'..

Uzgāzēt, paraut ratā, iestigt dubļos, izrakties ārā, uzgāzēt, paraut ratā, uztankoties. Un atkal no sākuma. Enduro. Tieši kā radīts man.

Neatceros vairs, kurš mani pirmais uzaicināja uz LinkedIn, bet kaut kā piereģistrējos. Iespējams, glupi izpildījos. Tagad regulāri uz mailu nāk kaut kādi apdeiti un ielūgumi. Reāli to servisu neizprotu un neizmantoju, jo neuzskatu, ka man kas tāds būtu vajadzīgs (man jau jūtūbe pietiekami daudz laika paņem). A LinkedIn's jālieto? Tāpat, ar mazāku intensitāti nāk arī aicinājumi pievienoties sejasgrāmatai. Tur gan konsekventi spiežu trekno delīt pogu. Mjaaa, par to sajūgšanos korporatīvajā tīklā... es nemāku pareizi domāt vai kas ar mani nav ritīgi, ka neredzu tādam pasākumam jēgu? Man jākļūst par drūmāko biznesmeni un tad radīsies poņa, kur ko tādu likt? ehh.. Sen te nekā prātīga nav rakstīts. Sen arī tā kārtīgi visa Metallica nav noklausīta. Uz to šovakar nepretendēju, tūlīt jāiet ārā no darba, Radikāļi jāklausās (pēdējā Radikāļu klausīšanās beidzās ar nakšņošanu darbā, jo tikšanai uz mājām neatlika spēki). Lāčplēša diena šodien. Darbā saņēmām no priekšniecības, ka šonedēļ visiem pie apģērba jāpiesprauž karoga lentītes, kuras var saņemt direkcijā. Nu, labi. Būs man lentīte ne tikai pie somas, jakas, moča un riteņa, bet arī pie uzvalka. Tikai žēl, ka lielākā daļa kolēģu to lentīti pēc svētkiem labākajā gadījumā noliks plauktā. Bet jā, beidzot dabūšu tos debesu kalējus strēlniekos noklausīties, uz kuriem līdz šim tā arī neesmu paguvis tikt.

Tik seni notikumi kā vairāk kā mēnesi atpakaļ esošais Londonas apmeklējums jau pavisam piemirsti. Tur bij' skaisti. Un karsti. Bet pats galvenais jau paliek. Sveču gaismā skaisti bildināju savu dāmu. Biju uztraucies. Viņa teica 'Jā'. Bet gredzens gluži negribēja derēt. My bad.

Vēl arī neesmu stāstījis par izgājušo vīkendu, kā izcili sagaidīju savu Jaunkundzi atpakaļ Dzimtenē un pēcāk pinkšķaini pavadīju viņu atpakaļ uz balto vergu salu. Jā, bija dāma ciemos, tāpat kā es pie viņas pirms mēneša aizbraucu. Bijām kopā ēst līdz šim izcilāko sabiedriskās ēdināšanas iestādē pasniegto gaļu iekš Merlina. Bijām Saldū. Bijām arī pie viņas vecākiem. Viņa pie zobārsta bija, ar māsu tikās un draudzenēm klačojās. Nepaguvu arī uzrakstīt, kā svētdienas nakti pavadījām viesu namā pēc gardām vakariņām krogā. Pirmdien gan, tikai aizvedu dāmu uz metropoli un pats steidzos uz tiesu - bijušais kolēģis tiesājas ar bijušo darba vietu par algu. Ja viņam izdosies, es arī patirināšu to resno aiz kabatām.

Pēc tam gan - pa taisno uz lidostu un ardievas pamāt, līdz atbraukšanai. Dāmai bij' jābrauc atpakaļ. Pie pidariem. It kā skaitījās draugi, pie kuriem viņa aizbrauca dzīvot, bet nekas vairāk par dirsām tur no viņiem nav. Nu, bet pieredze un cilvēkizpratne arī nenāk par velti. Te Nīčes teksts vietā - kas nenogalina, dara mūs stiprākus. Skan banāli, ne? Neko, uzmetīs viņus un brauks mājās. Gaidu.

Vēl arī skriets nav dikti sen. Neskrēju, jo gatavoju Jaunkundzei uz atbraukšanu pārsteigumu - gribēju to dieva aizmirsto un nedabeigto remontu pabeigt. Slīpēju un špahtelēju, jaucu dubļus un pirku krāsu. Bet nedanāca līdz galam. Tagad dabūju termiņa pagarinājumu, nedēļas laikā vajadzētu saslēgt visus vadus un to objektu nodot. Kādai zīmei vēl jābūt pie mājokļa bez Jumja zīmes un Māras krusta?

Bez tam - tēvs no manis aizņēmās auto un pēc nedēļas nokāva motoru! Nu ku šitā var?! Labi, nav jau viņa vaina, agri vai vēlu tas būtu noticis. Sūdīgs motora regulējums, kas lika inžektoru sprauslām nodegt un iekrist cilindros. Viss rezultējās saliektos klaņos un, iespējams, saliektā kloķenē. Motoru nomainīt būs vieglāk. Dāmu vizināju ar aizlienētu 1984. gada cigāru ar ļoti švaku sajūgu un starēšanu zem kapota - starteri ar aizdedzes atslēgu iegriezt nevar, jātaisa vaļā kapots un jāsavieno vadiņi. Normāli, toties peld tas auto kā kuģis un skan tie pieci cilindri dievīgi. Gandrīz tikpat labi, cik mana Matilde ar savu V4. Viņu aizdzinu uz rodņu un noliku garāžā ziemas miegā. Zaļā Grieta gan vēl Teikā, tā vel mani šosezon pāris reizes pa mežiem izvizinās. Tikai rīt nē, rīt darbs. Parīt arī. Un pirmdien remonts! Tādi lūk pigori.

Kā tajā dziesmā bij?
Vakar ar Allažu ķimeli pielikos, šodien nestrādā motoram sveces..
Nosvinēts labi.

Pēdējā laikā vairāk linkoju iekšā visādus bardakus savā blokā nekā jēdzīgi rakstu. Nu, lai ieturētu šo uzņemto kursu, te atkal jauns:

The Teenager Audio Test - Can you hear this sound?