Banksa pussalu veidojušas divu lielu vulkānu erupcijas cieši blakus. To krāteros tagad atrodamas Litltonas un Akaroa līči/ostas. Pussalai visapkārt izveidojušies daudzi līči, kuros slēpjas mazi miesti un ainaviskas pludmales ar sērfingam piemērotiem viļņiem.

Pirmais eiropietis, kas 1770. gadā savām acīm ieraudzīja šo pussalu, bija Džeimss Kuks, kurš pussalai deva savā ekspedīcijā līdzi esošā dabas pētnieka sera Džozefa Banksa vārdu.

Pussalu vēsturiski apdzīvo vietējo moru cilts Ngai Tahu un tā ilgstoši bijusi vaļu mednieku bāze. 1838. gada franču kuģa Cachalot kapteinis Žans Langloī (Jean Langlois) pec pārrunām ar moru virsaiti nopirka Banksa pussalu. Kad vinš atgriezās Francijā, tika noformēta Nanto-Bordeljē kompānija, kurā tika savākti 57 emigranti, lai ar Comte de Paris, kuru pavadīja karakuģis L'Aube kapteina Čārlza Lavo (Charles Lavaud) vadība, dotos ceļā uz Jaunzēlandi. Kad 1840. gada augustā mesjē Lavo un viņa kolonisti ieradas Banksa pussalā, angļi jau bija parakstījuši Vaitangi līgumu un Jaunzēlande oficiāli bija kļuvusi par Anglijas koloniju. Mūsdienās pussalas lielākā apdzīvotā vieta Akaroa ir izsmalcināts franču šarma piemērs Viktorijas laikmeta celtņu pārbagātajā valstī. Pilsētā valda laiska atmosfēra, policijas posteni sauc par žandarmēriju, ielām ir franču vārdi.