Ja no Jaunzēlandes atbraucot, kaut ko būšu praktiski apguvis un no jauna iemācījies, tad tā viennozīmīgi būs prasme lāgā apieties ar chop-stick'iem, jeb aziātu galda piederumiem. Pēdējās nedēļas visai bieži ēdam pa aziātisko. Ja Ķīna gribētu apslaktēt visu pasauli, tad viņi to noteikti darītu ar savām virtuvēm - ievilina ļaudis iekšā ar skaistām cenām, ļaudis kaut ko pastellē un tad BAMS! uz galda nonāk abras cienīga bļoda, porcija diviem, tā teikt. Un tu stum māgā un mirsti. Bet jā, uz rīsiem bāzēta paika laba puncim, čopstikus ņemu vienā rokā ar otru nepalīdzot un varu arī atšķirt vairākus ķīniešu ēdienu nosaukumus un viss neizklausās tikai pēc ping-pong-fūd.