Vakar bija paredzēts strādāt, bet, tā kā lija, tad šefs no rīta piezvanīa un darbu atcēla. Biju pamodies, paēdis, bet likos uz auss. Tad pirmo reizi mūžā pilnīgi patstāvīgi pilnībā atminēju sudoku mīklu. Pēcāk devāmies izbraucienā uz vietējo mazo šokolādes fabriku a'la Lāči. Knapi noturēju sievu neiztērēt miljonu.

Šodien lauzām kājas pa akmeņainu jūras krastu, vērojām mežonīgus viļņus un Ziemeļu salas pakalnus un spriedām par to, vai ūdens mums priekšā vēl ir Kuka šaurums vai jau Klusais okeāns.

Šodien pēdējā diena hostelī. Rītnakt kaut kur citur un tad jau atpakaļ uz Velingtonu un tad vēl augstāk.

Internets bibliotēkā par velti, visi sabraukušie steidz bezvadniekam pieslēgties. Tirgus ta nekāds, bet valodas sajauktas kā pie Bābeles torņa. Tikko pirmo reizi dzirdēju trešās personas runātu latviešu valodu divu mēnešu laikā. Biki jocīgi.