Pie fjoklas izlasīju stāstu par Iru. Viņa esot dzīvojusi Dagdā. Lasu un domāju - es taču arī esmu bjiis Dagdā, bet kur pie velna tas ir? Veru vaļā karti un jā - pie Ezerniekiem. Tur tak pa vasaru ar veļiku cauri mīts un no rīta bija trakots pērkona negaiss. Tāds uz 15minūtēm, bet mēs vēl nebijām savu telti nojaukuši. Ar Zotiņu slēpāmies ķemertiņā. Kad vienpadsmitos no rīta pirkām Dagdas bodē saldējumu, tad bjia saruna ar kādu ķermeni (teicās, esot Kruasāns) no Krievlaukiem (tiem, kur Dark Līgo notika), ka ķermenis (par cilvēku viņu tobrīd bija grūti nosaukt) esot varonīgi pagatavojis sev brokastis lauka apstākļos, bet jauniegūtie draugi esot atnākuši un visu apēduši.

( bildes )

Varētu jau atkal ierakstīties par to, cik ūberlabi bumbiņu padzenājām, bet... līdz šim spēlējām, skrējām un svīdām savā nodabā, tīrā pašdarbībā un pašiem baigi patika. Tad atnāca sīkie no otrās līgas junioriem un izcirta mūs visus vienos vārtos. Tiem ir iekšā!