Žvīks žvāks, pāris vēzieni ar manu brauniņu un atkal esmu stāvoklī 'salst pauris'. Tikai vairs par urlātu mani neviens nedrīkst saukt, jo nav bārdainu urlātu, kur nu vēl tādu, kuriem bārda par matiem garāka.

Šovakar uzlaboju absolūti labāko laiku savā deviņniecē distancē. Par divarpus minūtēm!! Lepns! Bet varbūt tas tikai likumsakarīgi. Skrēju viens, pats savā ritmā, skrēju ar jaunu mūziku - Hot Hot Heat (kanādiešu New-wave a la Franz Ferdinand). Vispār jau sen gribēju rakstīt par to, cik viegla skriešana ir ar jaunu, nedzirdētu mūziku. Kājas pašas tipina uz priekšu un tu visu savu uzmanību vari veltīt jaunajām skaņām un ritmam. Un ik pa laikam no pieres notraust lietus lāses, kas sakrājušās uzacīs.
Uz ACG nopietni gatavošu pleilisti, lai jauda nezūd. Pavisam noteikti tur būs metallkas Battery. Bet nez kāpēc, man Rage against the machine - Killing in the name izklausās līdzīgi Beasty Boys - Sabotage gabalam.