antarctica starts here
3. Oktobris 2016
11:06
savā ziņā apskaužu tos, kam ļaunā sabiedrība viskautko uzspiež. kopš 8. klasē iemācījos bastot, sapratu, ka NEKAS NAV OBLIGĀTI, un, lai ko tu darītu, visiem principā ir pohuj, tiklīdz tas kaut kas pārsniedz noteiktus laiktelpas apjomus (kas nav grūti, jo visiem tāpat ir uzmanības deficīts).
karoče, dzīvē ir ļoti grūti saņemties jebkam, jo nav sajūtas, ka TĀ VAJAG - hei, nevienam un neko patiesībā nevajag! tas attiecas ne tikai uz ķipa pienākumiem, bet arī uz ķipa patīkamo (nobastot lidmašīnas reisu? kārdinājums katru reizi ir knapi pārvarāms)
18:15
ko es šodien darīju: mācījos peldēt baseina seklajā galā artūra skrastiņa bērniem par cirku.
saprotiet, es nekad neesmu varējusi noturēties virs ūdens pat ne milisekundi*, a šodien nopeldēju aš veselus trīs metrus (varbūt) kopsummā! mazs šļupsts cilvēkam, milzu solis MAN
*nu nemācīja man bērnībā peldēt, vispār neko nemācīja (manas apgādes personas vēl joprojām uzskata, ka bērniem dajebkas jāmācās a) skolā, b) pašiem)
20:39
beidzot noskatījos дети против волшебников. 10 balles no 10!
ja nopietni, bažām nav pamata; kamēr pindosija turpinās piegādāt multenes, nevienu bērnu nevarēs piespiest noskatīties kaut ko tik garlaicīgu un sūdīgi animētu, lai vai cik miļonus tur iegāztu pareizticīgā božņica, toties novērtēs visādi пресыщенные 30+ gadus veci cilvēki, kuriem ka tik paņirgt :(