antarctica starts here
12. Septembris 2016
10:20
šorīt pēkšņi atcerējos ainu no m. laikiem darbā valsts kancelejā. kad viņiem uz rediģēšanu atnesa kārtējo papīru kalnu, lūcija t., darbiniece ar vislielāko stāžu šajā iestādē, sāka raudāt un tā arī nebeidza. rediģēja un šņukstēja, rediģēja un šņukstēja.
es vispār zinu, ko gribu ar to pateikt, bet neteikšu
15:54
nu jā, sonitā beibes pārdod vīriem pa_tiešo, bet nu da labi, kurš neuztver bērnus kā kapitālu, ko pēc iespējas veiksmīgāk ieguldīt tādā vai citādā veidā un dabūt tādas vai citādas dividendes. (tas ir, es varētu pateikt, kurš (kuri) neuztver, bet tā tomēr tāda moderna izvirtība)