antarctica starts here
12. Janvāris 2016
09:33
mana nedēļas bomžkarte ir beigusies, un, lai gan vēsi varētu aktīvi bomžot vēl nedēļu-divas (iepazīšanās nodarbību un jaungada akciju klāsts rīgā ir mazierobežots), varētu arī izdarīt izdarāmo, tas ir, nopirkt Normālu abonementu. bet te es sastopos ar manu nemīļāko vārdu kombināciju - automātiskais ikmēneša maksājums, kas manā personīgajā mitoloģijā ir sākums ceļam uz elli, kurā tu vairs nevari dzīvot bez kredītlīnijām un mājas kinozālēm, bet tava pakaļa ne no šā, ne no tā iegūst 44. izmēru, neskatoties uz visām brasilian butt nodarībām. emocijas nost, nu, es esmu kontrolfrīks, kam nepatīk nekas automātisks. bet laikam citādi sporta klubos nemēdz būt (vai arī tomēr)? #vegāni #bēgļi #cibiņi #alkohols #seksa skandāls
13:03
(vēl par izvarošanām un saistīto, pirms ķerties pie darbiem)
visvairāk mani kaitina/skumdina postfactum komentāri "ak nabadzīte, viņai tagad VISA DZĪVE salauzta" (gan jau no tīras sirds domāti, bet žēlums ir smirdīgs un būtu aizliedzams). jo ne jau viens gadījums salauž visu dzīvi, nav nekā tik globāla, kas spētu salauzt VISU dzīvi, bet tieši šī žēlojošā, saudzējošā, stigmatizējošā attieksme (kuru nekad nepiedzīvotu sieviete, kas būtu, piemēram, apzagta) ir tā, kas ļ. apgrūtina rehabilitācijas procesu.