antarctica starts here

2. Septembris 2010

09:43

man patīk, kad sūdi-sūdiņi [vispār pārāk stiprs vārds rutinētiem niekiem] nāk nepārskaitļos.

viens vispār nav ņemams par pilnu; tad nāk otrs, es kļūstu nedaudz nīgra un sapņoju, kā brienu pāri lietuvas kupenām basām un baisām kājām [moš vienkārši jāsāk kurināt?], tad piedevām (3) kā rīgas pašvaldībai pirmais sniegs uz galvas uzkrīt gāzes izbeigšanās un piegādātāja "numurs, uz kuru jūs zvanāt, neeksistē", bet tad strauji iestājas saulaina vienaldzība.
jāaiziet šodien nokārtot viens tests, tas starp priecīgām ziņām.

17:25

ja arī es nedaudz vēlāk kļūšu tik neciešama, ka no manis aizmuks visi vīri, bērni, mazbērni un mājdzīvnieki, es beidzot vēsā mierā iemācīšos grenlandiešu valodu un atdzejošu vietējo, kāviņtur, čukču dainas.

bet sākumā jāpiebremzē ar savu pionieres-teicamnieces sindromu. šodien automātiski piedāvāju palīdzēt lielajam gruzčikonkulim uzstumt augšā tačku ar kolām. viņš nebija priecīgs :(
Powered by Sviesta Ciba