10:42
sociālo skillu man nekad nav bijis [attiecīgi, nav ko zaudēt], tāpat kā problēmu ar pašdisciplīnu, tāpat kā mīlestības pret dažādiem sabiedriskajiem pasākumiem, transportu un ēdināšanu, un kolēģu čalas ieskaitot, un jā, es baidos, ka kādreiz tomēr pienāks tā diena, kad man patiešām nāksies iet uz darbu. līdz šim esmu to darījusi apmēram pusgadu no saviem 28 gadiem.
23:08
vienas parastas dienas atskaite:
iztulkoju vienu ne pārāk labu, ne pārāk sliktu filmu.
aizstaigāju līdz grāmatnīcai nopirkt to eat pray love sieviešlubeni [nesodiet pārāk bargi, es joprojām vairs nepērku lilit, bet vati dažreiz prasās; turklāt tādas grāmatas vienmēr var padot tālāk], taču tā vietā nez kāpēc nopirku geimena graveyard book un aizlasījos. steidzami vajadzētu kādu bērnu, kam lasīt priekšā, un kopīgi spiegt aiz sajūsmas.
uz vakarpusi sajutos nedaudz nogurusi un pārstāju atbildēt uz zvaniem. toties izpļāpājos ar m. par visādām muļķībām.
ārā ir siltāk, nekā iekšā. sameklēju vilnas zeķes un ziemas segu.
es, vot, nezinu, vai tas, ka man gandrīz nekad negribas izrauties no savas rutīnas, liecina par to, ka mana rutīna tik kruta, vai par to, ka es pati tik tupa.