antarctica starts here

19. Jūnijs 2009

11:27

mana pēkšņa patika pret sauļošanos ir nevis pārprasta skaistuma kulta ietvaros, bet aiz nemitīgas salšanas. saritināties piesaulē kā ķirzakai un sastingt. iedeguma krāsa ir nebūtiska. manis pēc, es varētu kļūt zaļa.

un cik dīvaini ātri cilvēks pie visa pierod. ja vēl pirms pāris dienām "poltergeists" uzdzina šermuļus, tad tagad omulīgā skrabināšanās, grabināšanās un žalūziju raustīšanās ieaijā. un mistērija atrisinājās pavisam vienkārši - no ārpuses iekšā laužas drūmmežs, no iekšpuses ārā - naktstaureņu bari [viņiem kaut kur tepat ir perēklis, bet lai]. ar nepacietību gaidu brīdi, kad siena tiks saēsta, sagrauta.

14:38

autortiesību speciālisti un vienkārši demagogi, atsaucieties:

ir dziesma, vecas padlaiku dziesmas kavers, autori ir piemirsušies, bet gan jau vajadzības gadījumā atcerēsimies.
ja šī dziesma tiks iekļauta kādā ārvalstu izlase ar visiem teksta/mūzikas [tiesa, smagi pārveidotas] autoriem, vai kaka/lala būs ar to mierā vai arī pieprasīs zeltu, dimantus [sev] un nevainīgo jaunavu asinis uz sen mirušo [šķiet] autoru kapa?

un, ja kādam pienākas sazin kādas kompensācijas, tad kuram - oriģināldzejas autoram [krievam] vai latviešu atdzejotājam? izmantots atdzejojums.

15:57

nē, es nečīkstēšu. es darīšu vienīgo, kas jāņu ietvaros saista. siešu sieru. ar baziliku, oregano, kumīnu, garnelēm un citām jāņu zālēm.
Powered by Sviesta Ciba