antarctica starts here

01:16

esmu pārliecināta, ka manam šodienas/nakts tulkojumam un citiem visnotaļ bieži tādiem ir kāds ciešs un paranormāls sakars ar bērnudārzā tikpat bieži dziedāto у меня есть шапка со звездой/ я солдат отважный, молодой. vai arī tur bija я красноармеец молодой? sitmannost, neatceros. vēl mēs taisījām tankus no sērkociņu kastītēm, papīra un plastilīna, bet šodien es par tankiem uzzināju daudz, daudz vairāk.

taču šobrīd beidzot esmu pārvilkusi kreklu ar ruksi un uzrakstu "born to sleep", bēdājos par to, ka vienai no skaistākajām jelkad dzirdētajām dziesmām drošvien nekad neuzzināšu nosaukumu un ilgojos pēc tējas marokāņu gaumē [jātiek rīt pie piparmētrām]. nedēļas vidus, kā ierasts, sastāv no banālākajiem sīkumiem, ko tā vien gribas detalizēti pierakstīt un pēc tam pašai par to kaunēties.

• 5 raksta
• ir doma

10:45

šīs piektdienas un manas nekur neiešanas potenciāls mani nomāc.

sāksim, protams, ar siters of mercy tallinā. nu, labi, uz tiem man gribas vismazāk.
turpināsim ar back to 90ties. es jau vienreiz pirku biļeti, tad pasākumu atcēla/pārcēla, tad es nodevu biļeti, tagad man slinkums. turklāt "zinoši cilvēki" zina stāstīt, ka veco seju tikpat kā nebūs. bliamba, es negribu redzēt ace of base vietā kaut kādus ielikteņus!
un, protams, lieliskais "tranzīts" studentu klubā [unikāla iespēja, beidzot ralfs rubenis parādās pilsētgalvā, ne tikai lauku kultūras namos]. bet uz šo koncertu mani nez kāpēc neviens negrib pavadīt, un šis koncerts ir arī tāds, uz kuru man ļoti negribas iet vienai, jo es noteikti gūšu ļoti daudz dažādu emociju, ar kurām gribēšu dalīties.

mīļo sīrupiņ.

• 13 raksta
• ir doma

12:24 - zvans no rajona

[cīņas ar kaku/laku ietvaros, bet ne tikai]

yo! labākais, kas jelkad ir nācis no vecmīlgrāvja!

http://www.youtube.com/watch?v=zlMEWqHY0xU

[pie stāsta par sanatoriju, kaimiņu-vampīru un "viņš nav nekāda bolderāja, viņš nav tik tālu kā bolderāja, viņš ir tikai pretī bolderājai" es slaucīju asaras]

• 9 raksta
• ir doma

16:42

ja visu mūžu es mierināju sevi ar to, ka vismaz pie baisas pārzvejas pasaules okeāna mērogos neesmu vainojama, jo zivis un mošķi man šķiet tikpat ēdami kā zābaku zoles, tad šodien sky sāļā torte ar tunci lika man krist grēkā. pirmo reizi divdesmit sešu gadu laikā. vispār notiek kaut kas nenormāls, esmu galīgi ne pēc sevis, negruzos, joprojām skrienu infarktu nesaķerot [neskaitot vienu paģiru rītu, kurā es aiz galvas sāpēm un piespiedu bezdarbības izdomāju pieteikties šovam "sapņu līgava", bet aplauzos pret faktu, ka tiek gaidīti tikai un vienīgi līgavaiņi], nerīkoju scēnas, nekrāsojos, laikoju augstpapēdenes, ne pēc viena neilgojos.

ā, bet principā es tikai gribēju pajautāt, ko cien. god. namamātes mēdz iesākt ar svaigu citronzāli. paldies.

• 13 raksta
• ir doma