Posted on 2005.09.14 at 23:37
Pilnīgi nevajadzīgi apsēžas doma, pakļaujas idejai, pieglaužas mūzikai, atmet ar roku solītajam.. un atliek vien noplātīt rokas, kad tā jau prom, pametusi mani vien stulbi smaidam.. 2as minūtes 37as sekundes.. un pieķeru sevi izbadējušos rakņājamies kaut kur filantropijas pārņemtos izdevumos.. Iešu pēc tomātiem, vakar dzirdēju, ka visi sarkanie dārzeņi derīgi redzes uzlabošanai. Pēc tam ‘nolikšu karoti’, domājot par jaunas teorijas izvirzīšanas iespējām mūsdienu matemātikā.. un atceroties par saviem briļļu rāmjiem, kuri reāli nemaz neeksistē. Galu galā, jau beigta būdama, uzrakstīšu testamentu, savas atmiņas novēlot, to radītājiem.. Repeat.