Jauns. Labāks. Priecīgāks. Pilnīgāks.

Jau stundu dzīvojam jaunajā 2014. Zirga gadā.

Pasvinējām mājās.
Jau otro gadu foršākais brīdis ir tas, kad skaties nofilmēto 10 min video, kā tiek dalītas dāvanas.
Kā patēvs atkal dāvinātās lietas jauc ar telefonu (šogad tas bija USB Flash, pagājušogad - Old Spice dezodorants).

Dāvanas gan dīvainā kārtā šogad bija daudz.
Māsai patika drēbes un jaunā puzzle. Brālis bija starā par jaunajām tumbām.

Aizgājām uz salūtu.
Un tad, kad visi bija pievērsušies salūtam, es sajutu Mirkli.
Stāvot un sildot māsas roku savā kabātā, skatoties uz bērna sajūsmināto seju, gaisā šaujoties arvien jaunām raķetēm.

Vakara brīnišķīgākais brīdis laikam gan bija tas mazais zēns, kuram es gāju garām un kurš uzsauca (es gan nezinu, kuram un vai vispār tas bija kādam konkrēti domāts):
"Labvakar! Laimīgu Jums Jauno gadu!"
Pagriezos un smaidot atbildēju:
"Tev arī laimīgu Jauno gadu!"

Tas smaids, ka kāds viņu ir izdzirdējis un atbildējis viņa apsveikumam.
Tas brīnīšķīgi patiesais bērna smaids, kuram nevajag ne iereibušu galvu, ne iemīlējušos sirdi.

Lai tev, mazais, viss ir labi.

Rakstot kādu universitātes darbu, visvairāk man patīk rakstīt par spēkiem.

Jo tad tu nekad nevari zināt, kad tavi pirksti no biežās vārda drukāšanas beidzot pārrakstīsies un pēkšņi tavā darbā tiks risinātas svarīgas kulināras problēmas, piemēram, kādi tad īsti "speķi" iedarbojas uz doto konstrukciju.

Tikko atklāju, ka manā Google Chrome ir grāmatzīmju mape ar nosaukumu :gfvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvv]".

Jāpieraksta tas pie lietām "ko mans kaķis prot darīt uz datora".

Sarakstā jau ir:
* rakstīšana (dĀaaa)
* datora ielēgšana/izslēgšana
* mūzikas ieslēgšana
* "kodēšanas lapas atvēršana" Chrome'ā (es pat nezinu, kā to sauc, bet nu kaut kas saistīts ar kodēšanu)
* es pat atvēlēšu atsevišķu punktu prasmei nez kādā veidā uzspiest Crtl+A un Delete, kas mazliet pakutināja manus nervus, jo Ctrl+A tika pielietots jau gandrīz pabeigtajam bakalaura darbam
* un, protams, datora pilnīga "uzkāršana", atverot n-tās programmas uzreiz.

Jā, un kurš teica, ka cilvēks ir evolūcijas augstākā pakāpe?

Istabā ir 3 krēsli.

Krēsls Nr.1 - "biroja" krēsls uz ritentīšiem;
Krēsls Nr.2 - liels atpūtas ādas krēsls;
Krēsls Nr.3 - neērts koka ķeblis.

Tad nu es, sēdēdama uz krēsla Nr.1, ieraudzīju, ka istabā ienāk kaķis, ielec krēslā Nr.2 un jau ieritinās uz gulēšanu.
Te ierunājās mana sirds, ka tādos "necilvēcīgos" apstākļos nevar gulēt, un cēlos augšā, lai uz ādas krēsla uzklātu flīsa sedziņu, lai kaķim "mīkstāk" - lūk, ko cilvēkam nodara vecmeitas dzīve kopā ar kaķi.

Tad nu kamēr es, būdama bezgala labsirdīga un citu ērtības nostādīdama augstāk par savējām, klāju kaķītim sedziņu, tas sauļukiņš maita ieraudzīja, ka atbrīvojies krēsls nr.1, un bez jebkādas minstināšanās uzlēca uz tā.
Nekas, ka es tur it kā strādāju. Nē, kur nu.

Minka saritinājies guļ uz krēsla Nr.1. Es gan nespēju uz viņu ilgi dusmoties un spalvu kumšķi piestūmu pie radiatoriem - lai sildās.
Es? Es sēžu uz neērtā ķebļa, zem savas sēžamvietas paklājusi iepriekš kaķim domāto sedziņu.

Stāsta morāle?

Ņemt piemēru no kaķa it nebūt nav peļamāka doma par galveno Mandelas/Gandi/Franklina utt. domugraudu iegaumēšanu/pielietošanu dzīvē.
Kaķis ieraudzīja izdevību un to izmantoja.
Neņemot vērā ne faktu, ka pirms tam sēdēju es, ne arī to, ka vienīgais iemesls, kādēļ vispār piecēlos, bija viņa ērtības.

Viņš ir tas, kas sēž "labajā" krēslā.
Viņš ir tas, kas dabūja to, ko grib.

Man ir koka ķeblis un sedziņa zem dibena.

Pārdod visu.

Parastus akmeņus kā "paklausīgus" mājdzīvniekus.
Pet Rock
Pārdod gaisu konservu bundžiņās.
Sanktpēterburgas gaiss
Vēl var pārdot pozitīvus grūtniecības testus - lai paskatītos, kāda būs "otra pusītes" reakcija. (Te gan ne vienmēr viss iet gludi, un izjokošana beidzas arī ar šķiršanos.)
Neaizmirsīsim par zvaigznēm, pie kuru pirkšanas tiek izdots "īpašs" sertifikāts, kas dod tiesības nosaukt jauniegūto gabaliņu visuma jebkurā vārdā.
Zvaigžņu veikals
Vēl var par baaaaaigo naudu pārdot tukšas, vecas un netīras vīna pudeles, bet!!!!!! kurās iekšā dzīvo spoks.
Un to visu var reklamēt uz cilvēka muguras, kurš ir izveidojis rūtiņu sietu un piedāvā iegādāties gabaliņu savas miesas, uz kuras tiks izvietots attiecīgais reklāmas sauklis.
Ads on back

Un tad es kārtējo reizi nonāku pie jautājuma, kuram vairāk nepieciešama palīdzība - pārdevējam vai pircējam.
Tobiš, kas bija pirmais - vista vai ola.

Izlasīju šo:
http://blumentals.mozello.com/blogs/params/post/6526/aizdomigas-faktu-nesakritibas-un-cucibas-saistiba-ar-21-novembra-tragediju

Vājprāts.
Tagad ("pēc kara") visi gudri - visi blogo, raksta savus spriedelējumus, kurus piedāvā cilvēkiem kā patiesību un pierādījumus par to, kas tad īsti notika.
Skribents. Ne žurnālists, ne rakstnieks, ne pat nopietns "blogeris", bet kaut kāds skribents. Nezinu, kā vēl nievājošāk nosaukt šī "garadarba" autoru.
Tikko esam sākuši atgūties no šoka un pirmajām asarām, mūs pakļauj nākamajam emociju vilnim. Šoreiz gan to izraisa skrupulozā notikumu analīze. Ak jel, prieksvēstnešu (lasīt - pārkāpumu) taču bijis tik daudz..

Pēkšņi! jautājumu, atbilžu un faktu ir vairāk nekā nepieciešams, lai kādu iesēdinātu.
Pēkšņi! viņš esot "pamanījis veselu kaudzi ar aizdomīgām nesakritībām".
Tālāk rakstītais salīdzināms ar šizofrēniķa piezīmēm.

Viņš sāk apcerēt "zaļā dārza" uzbūvi.
Vairs nav nozīmes skaitļiem un aprēķiniem. Autoram, redz, nospļauties par to, ka būvkonstrukciju aprēķini SPECIĀLI tiek veikti uz palielinātu slodzi. Ziemā uzsnigušais sniegs, cilvēku svars uz jumta u.c. - tas viss ir liederīgā slodze, kuras vērtība tiek palielināta pat 1.5 reizes! Tas arī to cilvēku zināšanai, kuri savā tumsonībā (savādāk nevaru nosaukt) bļauj, ka tagad viss uz "ķep-ļep" uztaisīts, aprēķini pavirši, slodzes arī ievērtētas mazākā mērā, rezerves mazākas utt. Nekā nebija. Protams, iespējams, ka rēķināts ir pēc mūsu pašu LBN, kur koeficienti tiešām mazāki, bet nu jebkurā gadījumā koefiecientu samazinājums, kas nosaka, cik lielā mērā ir ievērtēta katra slodze, noteikti nekur nav bijis. Otrkārt, jau minētā rezerve. Nekad nerēķina tā, lai konstrukcijai būtu uzlikts 100% no slodzes, ko tā spēj turēt. Nu nav tā.
Bet nē, šī raksta autoram nekas no tā nav svarīgs. Galvenais, ka viņš kaut kur iz dzirdējis "15 cm oļu kārta", bet redz, ja pie bildes pieliek lineālu un mērogā salīdzina, nekādi 15 cm tur nemaz i nav! Tur taču 25+ cm! Un tad sākas..
Kāpēc neviens to neredzēja?
Kādēļ tāds "pīrāgs" vispār tika izveidots?
Vai tā ir projektā?
Kurš gudrinieks tādu projektu ir apstiprinājis?
Un blā, blā. Blā.

Tiek pieminēts arī degšanas gadījums. Protams, ar visiem tālāk izrietošajiem Šerloka cienīgiem jautājumiem.
Vai nomainīja to, ka dega?
Kurš teica, ka nevajag mainīt utt.?

Lai atgādinātu, ka pasaulē jau ugunsgrēku dēļ ir brukušas ēkas, tiek pieminēti.. ASV Dvīņu torņi. Kas vispār pati par sevi ir viena no lielākajām konspirāciju tēmām. Ever.

Tad, protams, sāk muldēt par signalizāciju - kurš vainīgs, kādēļ nostrādāja, ja reiz nostrādāja, kādēļ neevakuēja cilvēkus?

"Kāpēc cilvēki neklausīja trauksmei? Masu stulbums vai viltus iedrošinājums?" - šis ir "pēdiņās", jo tā TIEŠĀM tur ir rakstīts.

Es arī savā mūžā esmu dzirdējusi vairākas traumes. Domājat, es skrienu pa galvu pa kaklu glābt savu ādu? Reiz mums universitātē lekcijas laikā sāka skanēt trauksme. No panikas nebija ne miņas. Mēs ņirdzām, jo izskanēja "versija", ka kādam baigi nav gribējies rakstīt kontroldarbu. Un lektors arī nemetās gluži ārā pa durvīm. Pagaidīja, kamēr sirēna apklusīs un turpināja stāstīt vielu.

Tā ir ar mums cilvēkiem. Mums ir jāredz briesmas. Ir jāsadzird sprakšķi. Ir jāredz caurums laivā. Ir jāieelpo dūmi. Un jāsajūt grīdas ļodzīšanās zem kājām. Mēs tomēr nedzīvojam "karstajās zonās", kur karš notiek katru stundu un minūti, līdz briesmas ir tas, ko tu elpo.

Labi, es saprotu, ka cilvēkam ir sasāpējusi mūsu valstī plaši praktizētā "piesegšanas" metode. Neviens nekad nav vainīgs. Bet mēs tikai turpinām uzskaitīt zaudējumus - valūtā, platībā vai līķos.

Bet tad man arī ir pāris jautājumi cienītkungam:

Kur tad cienītkungs bija, kad pieņēma lēmumu, ka pēc ugunsgrēka konstrukcijas nevajag mainīt?
Kādēļ tad nevienam nerūpēja, uz kāda pamata pieņemts šis lēmums?
Kāpēc "raksta" autors nav papūlējies atrast kādu informāciju par doto projektu?
Kā tas ir, ka tv uzstājas tiešām zinoši inženieri un speciālisti, kuri saka, ka ar projektu viss ir kārtībā un visi būvdarbi ir veikti pēc projekta, nevis kā autors te min, ne no kā 15 cm vietā uzlikuši 25+ melnzemes ar visu bruģi utt.? Un vēl tās puķu dobes!?! Ak Dievs, vai kāds vispār izrēķināja, cik tās puķu dobes tur sver??!!?!?

Kā jau teicu. Pēc kara visi gudri.
Bet varbūt ar savu uzmanības deficīta kompleksu ir jācīnās kā savādāk, nevis jebkuru pieejamo informāciju nostādot kā faktu, lai pēc tam izveidotu, kā autors pats saka - "pamatotus jautājumus".

---

Šodien ar māsu arī nolikām svecītes pie mūsu Limbažu Maxima's.
Skumji tā.

Nevaru nepalielīties.

Šodien izdarīju labu darbu.
Paskaidroju māsai, kā taisa vīnu (nu, cik nu manas vispārīgās zināšanas to ļāva).
Tagad viņa vairs nedomā, ka vīnu iegūst, sajaucot vīnogu sulu ar šņabi.

Tu saproti, ka kaut kas nav labi, kad sāc sapņot par kāzām ar pašas brāli, bet vecmamma kā kāzu dāvanu jums pasniedz dāvanu karti alkoholisko dzērienu veikalā 14 Ls vērtībā.

Māte vakar vakarā teica, ka es esot īsts dvīnis. Man esot personības dalīšanās - kāda es biju no rīta un kāda vakarā ir divi pilnīgi dažādi cilvēki.
Jautāju, kāda tad es biju no rīta.
"Nu kā tāda harpija!"

---

Harpijas grieķu mitoloģijā ir jūras dieva Taumanta un okeanīdas Elektras meitas, pussievietes - pusputni, kas saistītas ar stihijām un tumsu. Tās atskrien un pazūd pēkšņi kā vējš.
Harpijas ir atriebības simbols.

"Dārgais" Spotify,
tu esi pilnīgs sūds!!!!

Tagad mūziku varot klausīties tikai 10 h mēnesī. Comon, man vienā dienā aiziet kādas 5.
Draņķis tu tāds.

Kaut kāds sviests.
Vakar paskatījos - mēness debesīs bija.
Šodien, kad vērojams super kruts un super rets notikums - debesis melnas kā pekle.

Are you f kidding me?

A kaut kur online nevar redzēt?

"Kad iet galīgi čābīgi, vienmēr atceros, ka var būt arī sliktāk, jo, kā Martiņš Rītiņš teica: "Nekas.. NEKAS nav sliktāks par pārceptu zivi.""

Ak, Mārtiņ, Tavs atbalsts ir tik nenovērtējams! :D

Šogad arī kaķis ticis pie Jāņu svinēšanas.
Aiznests uz mājas dārzu, tur viņš esot ēdis "kaņepes" (kaut kāda zāle, kas vizuāli atgādina kaņepes) un pēc tam esot laizījis ķieģeļus.

Lūk, to es saucu par svinēšanu!

Bet vispār es pilnīgi nepareizi pieņēmu, ka U. arī raksta pie mana darba vadītāja!
Nu ne tač'!

Viņa gan raksta tajā katedrā, bet pie cita pasniedzēja, nu pie tā jaunā! :D

hā hā
ņirdzu, kamēr vēl varu

Biju pie bakalaura darba vadītāja.
Parunājāmies.
Nu jā, tam daram, kas man ir uz šodienu, vajadzēja būt jau pirms nedēļas.

Bet vispār tika lietoti vārdi "labs darbs" un, zvanot recenzentam, "interesants pētījums".
bet pats galvenais -

Es:" Kad ir pēdējais datums, kad var nodot un pēc kura jūs vairs neņemat pretī?"
DV:"11. jūnijs."


ĀAAAALELUJAAAAAAA!
PRAISE THE LORD! :) :)
Šodien vajadzēs iedzert, un kas zin', varbūt pat izgulēšos! :)

UPD:
Aizstāvēšanas datums izvēlēts pēc pilnīgi kosmiskiem pamatprincipiem - aizstāvēšos 17.ajā ;)
Nu tobiš: Aizst.dat.Kr1+Aizst.dat.Kr2=Aizst.dat.Al

A ko jūs gaidījāt no "bez 5 min inženiera"?
Nāks tuvāk datums, teikšu jums, kur iet ar saviem pomponiem :P

Šodien vecāki apsolīja, ka "tikšu apbalvota", ja pabeigšu uni un saņemšu diplomu.
Man iedos veselus 50! santīmus!

Es domāju, ka ar šādu motivāciju visu pabeigšu jau šodien.

Bļad. Balabanovs nomira.

Šodien ar vecākiem izdzērām veselu vermuta pudeli (nu labi, pārsvarā jau mēss ar patēvu).
Iemesls - patēva 3.pakāpes brālēna meitas otrās kāzas :D
Skan jau nu ļoti labi :D Patiesībā jau viņi visi tur ir baigi tuvi un tā.
Kur slēpjas āķis: patēvs beidzot sazvanīja jaunās sievas brāli, apjautājās, kā tad dzīrēs gāja un uzzināja, ka kāzas būs tikai rīt.

Nu nekas :D Vismaz es iedzērām par labu sākumu :D

Šodiena (diemžēl) ir īpaša.
Pirmā pieredze ar ērcēm.
Draņķe bija piesūkusies minkam pie pašas auss.

Bet ja nu reiz tā, tad paldies Dievam, ka tik redzamā vietā.
Tēvs arī labais. Tikko tika noskaidrots, ka tā ir ērce, tā uzreiz - "Ņem viņu un braucam pie vetārsta."
Vismaz kaķis viņam rūp.
Māte gan ar katru dienu arvien parāda savu pārāko mīlestību pret brāli.
Aizvedām pie vetārsta.
Es tā saku" "Kaķim ērce piesūkusies."
Un sieviete man reģistratūrā atbild: "Nu un?"

Bet nu beidzās viss labi, ērci izvilka 2s laikā. Izrādās, ka dzīvniekiem ērce ir tik vien kā kukainis un nekādi encefalīti un laima slimības viņiem nedraud.

Jā, kā māte izteicās - "velti nodzīvota diena".

Karoče jūs visi esiet baigie nīkuļi. Iet uz trenažieriem, svariņus cilāt.. uci, puci.
Vot iet un 100 kg baļķus staipīt - tas ir "workout's"! :D
Rīt jāiet pacilāt ķieģeļus! Un kieģeļi ir tie smagie, nevis parasti "sarkanie". Jebkurā gadījumā - būs jautri.
Tagad sēžu, gaidu, kad kuņģī nosēdīsies sviestmaizes un mēģinu bez iemesla nekustēties.
Savādāk manas sāpošās malas baigi protestē.

Un ja rīt es uzkāpšu uz svariem un nebūšu nometusi 3 kg..!
Nu vai ziniet.