Māsa atnāca mājās no pastaigas kopā ar kaķi.
Teica, ka esot bijuši pie vecmammas.
Un kaķis "ar savu seju mēģināja salauzt vecmammas televizoru".

Good cat.
That's exactly how I raised him.

Šodien no pasta izņēmu Hesburger kuponus.

Esmu nelielā šokā.

Šodien bija reāli brutāls sapnis. Un ar "brutāls" es tik tiešām domāju brutāls.

Redziet, ir tāds argentīniešu futbolists Messi. Lielisks futbolists, "bombardieris", laikam viens no biežākajiem Krištianu R. asaru iemesliem.

Tad nu sapnī es pēkšņi saprotu, ka esmu kopā ar slavenu futbolistu no Argentīnas, kas ir jaunāks par mani, kas IT KĀ ir Messi, bet tomēr nav Messi, un kurš turklāt izskatījās ļoti labi ēdis. Nesapratu, kā viņš tajos futbola mačos piedalās.

Nu labi, bet ne par to stāsts.

Tad nu izrādījās, ka šis futbolists ir metis acis uz mani. Nākamajā brīdī izrādījās, ka esmu jau precēta sieva (nu tak ar futbolistu, dāaah). Tikai joks bija tāds, ka viņam, lai gan bija jaunāks, šīs bija jau 3. laulības, turpretīm man - tikai pirmās (pasmejamies par vārdu "tikai", nez cik tad reizes es dzīvē plānoju apprecēties?).

Jā, tad nu man bija škrobe, ka tik viegli padevos kārdinājumam, jo viņam acīmredzot neko īpašu tas nenozīmē, ja reiz viņš savā <24 gadu vecumā pamanījies jau 2x apprecēties un izšķirties.

Kā rezultātā..
Braucu es ar savu mīļoto uz Argentīnu (nezinu, vai medusmēnesī vai vēl tikai iepazīties ar viņa vecākiem), un rokās man uzradās divas biezas grāmatas.
Tad nu es sāku sev sist pa pieri ar apmēram 500 lpp biezu "Argentīnas ceļvedi", dusmodamās un lamādama sevi, ka tik ātri pie altāra aizskrēju.
Jā. Tā jau ir. Sievietes vienmēr paliek cietējas lomā.

Karoče - zemapziņa uzņem baigos apgriezienus :D


---

Tad nu vēlreiz, meitenes, izturību un sapņus.

Ko es daru?
Ai, neko, tulkoju netā rakstu par Olafu no "Frozen" :D

Tas brīdis, kad vienā mūzikas kanālā skan dziesma, kura tev nepatīk.
Un tu, domādams, ka sliktāk jau vairs nevar būt, pārslēdz uz citu mūzikas kanālu.
Un tur savukārt skan ”One Direction”.
Un tu saproti, ka sliktāk var būt.
Vienmēr.

Patīkams atradums iekš Spotify radio.

Janis Joplin "Summertime"

Re, jau atkal vasaras pieskaņa.

---

No, no, no.
Don't you cry.
Cry.

Nepretojies.
Viss notiks tā, kā paredzēts.
Necenties pakļaut situāciju. Pielāgojies.

Pirms pāris dienā netīšām veikalā dzirdēju kādu vīrieti sakām, ka uznāks baigais sals, sniega būšot vairāk nekā pa visu ziemu.
Smējos.
Ak, tie sinoptiķi..

Šodien izgāju ārā.
Vairs nesmējos.
Staroju laimē kā mazs bērns.
Bija atnākusi mana ziema.

Neatceros, kad būtu pēdējoreiz redzējusi tik lielas pārslas.
Fantastika.

Un tad prātā ienāca, ka es taču visus iepriekšējos mēnešus "raudāju", ka tā arī nebija atnākusi ziema ar savu sniega elpu, lai mani nomierinātu.
Nezinu, kādēļ, bet sniegs uz mani iedarbojas ļoti terapeitiski. Droši vien pie vainas tas baltums.
Bet gada beigās tas ir vienīgais, kas palīdz aizvērt brūces, kas ļauj noticēt, ka jā, bija uh, cik sūdīgi, bet tu to izsāpēji un izelpoji un tagad būs labāk.
Nu re - be careful what you wish for.

Un vēl šodien bija sajūta, ka dzīvē izpildījusies kāda reiz lasīta vienkārša patiesība:

Visums ir bezgalīgs. Tam nav porciju vai iedalījuma. Tie arī nav nekādi svari. Ja kādam ir kas vairāk, tas nebūt nenozīmē, ka tādēļ tev būs kas mazāk un otrādi. Mums katram ir vienādas tiesības uz Visumu un to, ko tas ietver.
Un ja reiz tā, kas tev traucē paņemt to, ko vēlies?

Šodien es paņēmu sniegu.

Es tā skatos, jau tagad draugiem cieņā tādas vasarīgas dziesmas (tikai 3 mēnešus pirms vasaras :D
Nopietni, cilvēki, ārā tak vēl šodien sniga!! :D

Dalos ar savējo :)

Kaut kā tā sanāca, ka tikai šodien izlasīju bateraja komentu par 12. martā tapušo ierakstu.

Apollo.
Raksts par briesmīgo ķīlniekņēmēju kaķi :D

Komentāri:
"Ticu, totāli ticami izklausas. Mūsu sētas minči ar man regulāri atņem pārtikas maisiņus kad nāku no Maksimas...."

"Tas vēl nav nekas!

Pazinu puisi, kuru saplosīja paša jūrascūciņa. Pārkoda miega artēriju. Nelaimīgais noasiņoja turpat guļamistabā. Izrādījās, ka jau sen bija uzglūnējusi."

Muahahahaah :D

Jā, tādi nu tie kaķi tiešām ir! Manējais vēl vakar gandrīz nolinčoja ķemmi :D

Brālis šodien smīdina :D
Atvēris google maps un ierunā gala mērķi, lai nu gūglis viņu vada.

Kā no Limbažiem tikt uz Oslo. Ar kājām.
:D

Tātad, ja nu vēl kādam ienāk prātā:

Vispirms ejam uz Ventspili (ierēķinam šeit 2 d un 6h).
Peldam pāri Baltijas jūrai - uz Zviedriju.
Šeit uzmanīgi! Peldot izvairamies no prāmjiem un laivām :D
Pēc tam ar kājām "špagojam" līdz Norvēģijai un voila! Pēc 7 ar pus dienām, pārvarot visus šķēršļus (tai skaitā Vanšu tiltu, nokļūšanu Ventspilī, nelielu peldi un "špagošanu" pa Skandināvijas valstīm.

:D

Tagad viņš skatās, kā tikt uz "HANKANG" - no route found! un Sidneju :D
Bet tur tikai pa Eiropu skaitļo tos maršrutus.
Uz Maltu gan varot tikt - nonstop tikai 23 dienas jāiet :D
Brālis loģiski izsecināja, ka viss ok, tikai zeķes būs mazliet piesvīdušas :D

Jā :D Vēl mēs meklējam ASV vēstniecību Turcijā, Cat Island, kas ir totāla kaķu sala un Devil's Breath (Devil's Brest???? :D )

Ai :) 

Nezinu, kādēļ, bet pēdējā laikā galvā ļoti bieži skan teiciens "Roma netika uzcelta vienā dienā".
Kas vispār ir mazliet savādi, jo izsenis šis teiciens manu racionālo prātu ir vienkārši besījis ārā, tobiš, nu lōoģiski, ka vienā dienā nevar uzcelt veselu pilsētu. Dāaah.

Bet tagad kaut kā sanāk par to vairāk aizdomāties.

Laikam jau mēģinu piedomāt par to pacietības būšanu.
Ka nevajag izdarīt pārsteidzīgus lēmumus.
Saprast, ka ne viss, kas notiek, ir galīgs - tāds ar vienu konkrētu iznākumu, bez jebkādas iespējas mainīt situāciju nākotnē.
Varbūt tas ir sākums kādas idejas realizācijai manā dzīvē, ka, tā vietā, lai saskatītu uzreiz visu puzli, koncentrēties tikai uz 1 pareizā gabaliņa atrašanu un novietošanu pareizajā vietā.
Savādāk drīz vien burtiski sajukšu prātā no visas tās putras, uztraukumiem, vainas apziņas un vienkārši grandioza izmēra nepatikas.

Mēģinu aprast ar domu, ka neizbēgami celšanas procesā dažas mājas sagrūs.
Bet ko gan var gribēt no šķībiem pamatiem?

Protams, ka sāp.
Ka ir tā.
Ka esmu tāda.

Brālis 6dien iešot geo cashot uz Priežkalniņu. Līdzi ņemšot trepes no mājas.
It kā viens esot apslēpts 25m garā priedē.

Vēl mazliet un es viņu rīt paņemšu līdzi uz Rīgu.
Vismaz būs mazāk uztraukumu.

Radās doma par kādas "krutas un baigi populāras" telefona aplikācijas izveidi :D
Pilnīgi nopietni :D Man tā info baigi noderētu :D

Brālis gan tā arī nemācēja teikt, cik grūti ir uztaisīt aplikāciju.
Un manas datorzināšanas ir ietveramas vienā teikumā - "Māku uzinstalēt MS Office".

Jā :D

Viss jau loti skaisti, a bet citus cibinus nevar lasit? :(

Hmm.. Nu skatisimies, ka ies cibsanas no telefona.. :D

Tātad :)
Vārda diena :)

Šodiena ir iesākusies pat ļoti labi.
Tehniski tā sākās jau 6os no rīta, kad mammai piezvanīja viņas māsa un teica, ka ģimenē ir lieli prieki - viņai piedzimusi otrā mazmeitiņa.

Tad nu, kad beidzot izvēlos no gultas, mamma bija prom, bet man nu ļoti gribējās uzzināt jaunā "rada gabala" vārdu.
Pie sevis gan domāju, cik forši tomēr būtu, ja mazo būtu nosaukuši par Alisi - es šeit LV svinētu savu v/dienu, kamēr viņai būtu dz/d.
Tad sāku domāt, nu labi, par Alisi diez vai nosauktu, tomēr jau viena ir.. Bet nu varētu, piemēram, par Alīsiju.. vai kaut kā tā.. :D

Jā, mans ego šodien uzņem apgriezienus!

Atnāca mamma. Teica, tu jau laikam dzirdēji, tava tante no rīta zvanīja, brālēnam vēl viena meita piedzimusi.
Es atbildu, jā, dzirdēju, bet kā tad nosauca?

Šeit, cilvēk, tevis paša labad, apsēdies!

Meitenīti nosauca par.. Alīsiju! :D
Patēvam, protams, lieli prieki, ir, kur izvērst savu "asprātību":
"Tad jau Alise mazajai par tanti būs, ko? Alīsijas tante Alise!" (Un tad garš un skaļš muahahahahaha). Vīrieši, ja. Vīrieši.

Bet es biju vienkārši šokā :D
Tā vien šķiet, ka man pa dzīvei ir kāda pusatvērta 3.ās acs čarka :D
Dažkārt tās sagadīšanās ir nu tik episkas un nekādā veidā neparedzamas.. wow, Kosmoss, vienkārši wooow!
Kas gan vispār nešķiet nekas neparasts, ja reiz viena no labākajām draudzenēm ir "ragana 5. paaudzē".
Tāds tadu atrod, ko lai vēl saka :D

Tad nu priecājos par mazo gandrīz-vārda-māsu un foršajiem cilvēkiem, kas ir atcerējušies un apsveikuši svētkos :)
Paldies, mīļie! Par apsveikumiem, laba vēlējumiem un citiem "pričendāļiem"! :D

Tad nu lai šis "zirdziskais" 4. marts ir sākums kādas mazas meitenes sirsnīgajam un skaistam dzīves ceļam :)

Vai tiešām es tūlīt darīšu to, ko es darīšu?? :D

Jebkurā gadījumā - vismaz būšu mēģinājusi. :)