Aizgāju gulēt 7, bet dažiem stariem rītausmas.
Pamodos 10. Izdomāju, ka 3 stundas miega ir daudz par maz, un tā arī paliku guļot.
Nākamais rauds - pēc 2 ar pus stundām, kad nācās izvelties no gultas, jo celties vēlāk par pus 1 dienā šķita gluži .. nepiedienīgi.

Pagiru klštbūtne - tikai morālās.
Kārtējie murgainie/pārbagātie sapņi.
+ - šajos bija Džeisons Stehems
- - "notika" tas, kas nekad nev bijis, un ceru, nekad nenotiks. Pietiek jau ar iepriekšējo reizi.

Mani joprojām izbrīna fakts, ka ne es, ne mans telefons vai kkas cits vakarnakt netika iemsts Daugavā.

---
Man šausmīgi žēl, ka tā notika.
Savā pirmajā Baltajā naktī ierāvu ne pa jokam, tad sāku visiem stāstī, ka beidzot redzu lietas dubultā. bet tas visdrīzāk bija manas sliktās, uz doto brīdi nekoncentrētās redzes dēļ.
Bet tā lampa gan pa tiem griestiem burtiski kā torpēda šāvās un vienu, tad uz otru pusi.
Nu jopcik.

bet ne par sevi man tas žēlums. Man žēl, ka jums nācās tik ilgi, kamēr dabūju sevi daudz maz adekvātā stāvoklī, lai izietu uz ielas, taču pārāk vēlu, lai kko vēl redzētu. Tā viņš ir. Es atkal visu izbojāju.

Es lūdzu piedošanu. Tik tiešām.
---
Uz rokām, kā par spīti neviena (!) ziluma. Toties abas delnas diezgan nelietojamā stāvoklī.


---

Uz galda kūpoša augļu tēja. "Možuma", tā lētā. Brokastu rituālu šorīt izlaižam.
Dom`ju par Ievu Kārkli. Ja es nebūtu matemātiķis, es darītu to pašu. Mācītos franču valodu, bet pēc tam - aidā!, vardes lasīt un pārmērīgā daudzumā lietot bagetes.
Nekas, gan jau.

Dvēselē leju citu balzāmu.

"know you're beautiful,
aimless and alive,
broken and divine"