Es arī dažreiz par to domāju.
Un arī par to, kā mēs tiktāl nonācām.

It kā dzīvotu mēra epidēmijas laikā.
Tu skaties, kā cilvēki tev blakus pazūd, nekur pat neejot.
Un tu nezini, ko tālāk gaidīt.
Beigas?

Bet ja nu tās jau pienākušas, tikai tu to atsakies ieraudzīt?