Šodien no rīta iegāju virtuvē, bet tur priekšā Mārtiņš, taisīja sev kafiju.
Sasveicinājos.
Viņš vispirms atbild, tad paskatās uz mani, tad viņš brīnās, ieraudzījis mani, un saka: “Ā, tā esi tu! Es jau domāju, kas tā tāda par meiteni – pelīti.”
Un tad vēl pēc 10 kopā nostrādātiem mēnešiem beidzot pateica, lai nesaucu viņu uz “Jūs”.
Viņš jūtoties vecs.
Tā tie cilvēki arī pārsteidz.