Kaut kāda grūta diena.
Rīts iesākās ar diviem šmurguļiem reception’ā, no kuriem viens pavadīja mani ar skatienu, kad gāju uz tualeti, bet otrs, svētlaimīgi smaidīdams piemiegtām acīm pat i nekautrējās blenzt uz krūtīm.
Hujakš tādiem ar lāpstu. Ir atšķirība, vai uz tevi skatās kā uz sievieti vai kā uz gaļas kluci.
Šmurguļi.
Tad vēl dabūju no V. “pa ausīm” par savu lielo tieksmi "spīdēt" ar tipa asprātīgajiem jokiem. Teica, ka nu jau ir par daudz.
Aplauza mani kā vārgu kociņu.
Vispār pilnīgs bē.
Mana galva un mans prāts ir mana lielākā svētība un lielākās skumjas.
Un vēl vakarā paredzēta darba ballīte..