Mums lekcijā stāstīja, ka dzīves laikā ir jāizkopj savas stiprās īpašības. Tobiš, tu pats esi sev izvēlējies tādu īpašību salikumu, lai ar to palīdzību spētu izdarīt to, kas tev jāizdara. Tad nu uz to tev ir jākoncentrējas.

Un visa tā “vājo pušu izkopšana” ir vien pupu mizas, jo, ja tev būtu nepieciešamība pēc tādām īpašībām, tu viņas būtu izvēlējies kā savas stiprās, nevis vājās puses.

Un tad ir tas brīdis, kad tu sāc domāt, kādas gan ir tavas stiprākās puses, kas tev visvairāk padodas.
Un tad ir tas otrs brīdis, kad saproti, ka, lai nu kas, bet esi vienkārši nepārspējams citu cilvēku smadzeņu drāšanā.

Un tad ir skumji.
Tad ir vienkārši skumji.