Visas problēmas ir mūsu pašu galvās.
Vienkāršākā un senākā patiesība.

Cik gan pasaule būtu labāka, ja mēs varētu "izslēgt" to šizofrēniju, kas mums tā čakarē dzīvi.
Visi tie kompleksi, iedomas, negācijas, izzīstas no pirksta un vēl uzpūstas līdz fantastikas robežām.

Ir grūti.
Es jau saprotu, ka ir kas jāmaina, bet nu. Nekas tāds viegli un ātri nenotiek.
Pašlaik galvenais uzdevums tik tiešām ir tik daudz par to visu nedomāt, savādāk mana fantāzija nobeigs mani ātrāk nekā īstā realitāte.
Dzīvot "one day at a time", koncentrēties uz kādu vienu lietu, piemēram, uzdoto darbu, un mēģināt viņu izdarīt pēc iespējas pareizāk un labāk. Un tad ņemt nākamo uzdevumu.

Kaut kā tā.

Jauku jums dienu.
Šodien es mēģināšu cīnīties tālāk.