rīga, rīga - otrās mājas..
prieks kur tu rodies.

to, ka gribu izlasīt "krēslu" - lasīšanas intonācija pēc katra paša izvēles - to, redz, es atcerējos.
bet to, ka man viņu vajag arī uzjautāt, pirms došanās galīgi pretējā virzienā - nē, tas ir pārāk mazsvarīgi, lai turētos manā galvā.
tā jau ir - vecums nenāk viens.

es tomēr izlēmu, ka neko neteikšu. un ja nu ne? ko tad? tā kā labāk tad jau tā.
tomēr šādi es varu iegūt laiku.
bet tad - tad jau redzēs.

---
skan ūberforša dziesma, kas it nebūt neatbilst manai gaumei. it kā.

---

to K.
vienīgais iemesls, kādēļ pastāvēja "vecā "es"" bija tāds, ka varēju lasīt tos nedaudzos ierakstus, ko tu veltīji tikai "draugiem".
tagad tas ir vienkāršs vraks ar vecām atmiņām par to, kas reiz bijis. ceru, ka saproti, ko mēģinu pateikt.

---

es nepaņēmu svečturi un sveces. jau atkal.
bet vismaz man kojās ir kapu svece. tā gan bija paredzēta 14.02., bet ar saldējumu un filmu acīmredzot bija gana.

---

vismaz skats no loga man ir skaists.
un kā par brīnumu, aizkaru man arī nav.
tie daugavpilī mazgājas.