Galīgi duma diena. Savādāk nenosauksi.
Būtībā visa pagājusi vienās gaidās un stresā.

It kā atradu dzīvokli. Jau 9os zvanīju, gribēju iet skatīties.
Teica, ka varēs apskatīt, bet nu tikai ap 5-6 vakarā. Lai piezvanot ap 14iem.
Nu ok.

Piezvanu ap 14iem. Man saka, ka jānāk uz tādu un šitādu adresi centrā, tur uz vietas visu skatīsimies (jo starpniekfirma) un zvanīsim īpašniekiem, lai var iet skatīties.

Ok. Atnāku uz norādīto adresi. Sieviete sazvanās ar īpašnieci. Viss ok. Dzīvoklis vēl nav aizņemts, bet nu apskatīties varētu tikai vakarā ap 20iem. Lai piezvanu pa taisno īpašniecei tā ap 19iem.
Es nu staigājos (3h) pa centru, kājas sāp, jo izstādi MIera ielas kapos es tā arī neatradu, lai gan kapus izstaigāju krustu šķērsu.
Bet ko tu dumam padarīsi.

Beidzot pulkstenis ir 19. Zvanu īpašniecei cerībā, ka drīz mana neziņa par dzīvokli beigsies un pārmaiņas pēc varēšu aizmigt ar mierīgu sirdi, zinot, ka man nav jāuztraucas par turpmāko dzīvesvietu.

Nekā. Paveca kundze bargas skolotājas tonī man saka, ka pašreizējie īrnieki ir izbraukuši un būs tikai pirmdien. Viņai dzīvokļa atslēga ir, bet tur stāv vēl pašreizējo īpašnieku mantas un viņa negrib tā iet iekšā bez viņu ziņas (kas no manis ir liels plusiņš, lai gan rada tikpat lielu čakaru).

Tā kā jāzvana 1dien pēc 5iem, tad arī varēšu (cerams) braukt un skatīties.
Turam īkšķus, mazie.

Šodien nopirku ķiršu kūku ar domu pievārēt to ar I. Var būt pat sakoļīt atvērt vīna pudeli.
Bet tad man atnāk sms ar nepārprotamu vakara plānu - "Būšu vēlāk, pēc tam iesim ārā!" :D

Tā nu man te iet. Kā laimes ratā.
Te augšā.
Te lejā.

Un galvenais, neko nepieņemt par notikušu un/vai pašsaprotamu. Mans šī brīža lielākais uzdevums.

Nezinu, vai E. ir dzīrdējusi, bet izrādās, ka Apparat un Telefon tel Aviv pat ļoti iet kopā.