Vakar ciemos bija atbraukusi māsa.
Tas viss gan sākās ar ļoti patīkamu notikumu, proti, mistiskā kārtā bija parādījušās biļetes no Rīgas uz Stokholmu un tēvam nevajadzēja pērties uz Tallinu + varēja pie manis arī māsu atvest.
Nu vai ziniet.
ja jums šķiet, ka man ir smags raksturs, pamēģiniet pavadīt dienu ar mazo Mini Me.
Šausmas.
Nopirkām pāris so so maikas un viss, viņai vairs neko nevajag.
Uz katro mani uzdoto jautājumu atbilde ir nē.
"Vai tev vajag bikses/maiku/svārkus utt.?"
"Nē."
"Varbūt tu gribi saldējumu? Paspēlēt klavieres? Nolakot nagus? Izmazgāt matus? Paskaties, cik man daudz dažādu šampūnu?"
"Nē, paldies."
Nu moins.
Bet nu neko. Kaut kā esam šīs dienas pārdzīvojušas.
Mazliet nepatīkams pārsteigums gan bija fakts, ka tā diezgan nopietni ir pamainījušies autobusa atiešanas laiki.
Meiten's, uzmanās.
Nu kaut kā tā.
Nedēļas laikā ir nopirkti aš 3 kurpju pāri, bet galvā visu laiku virmo doma, kādus es gribu un vēl varētu nopirkt.
Un vēl ir ļoti iepatikusies apakšveļas pirkšana.
Tomēr sava taisnība tur ir, ka skaistā apakšveļā arī pati sieviete jūtas skaista.
Tā teikt, mazie dzīves prieciņi.
Bet jūs mani neklausieteis. Man šai ziņā arī ir savi kompleksi. :P
Lai gan kas to zina - varbūt pēdējie notikumi liks man izvērtēt to, kā uz sevi skatos :D
1. gadījums.
Piektdiena.
Pēc tualetes apmeklējuma (un izspoguļošanās lielajā spogulī) nācu atpakaļ uz kabinetu, bet brilles biju uzlikusi uz galvas. (oficiālais attaisnojums bija - "man sāp acis un šādi es tās atpūtinu"). Lai gan patiesībā man vienkārši patīk, kā man izskatās uzskrāsotas acis. ^-^ :)
tad nu nāku atpakaļ uz kabinetu, pa ceļam satieku M.
Ja pirms brīža viņš mātes vārdiem lamājās, ka virtuvē nav ūdens, tad tagad vienkārši klusēdams uz mani skatījās un smaidīja.
Es viņam prasu, kas vainas.
Šis neko. Tikai skatās uz mani, smaida un neko nesaka.
Weiiiirrrrdddddddd.
:D :D
Un tad par otro gadījumu varat kādā satikšanās reizē uzjautāt, bet brīdinu - tādu huiņu nevienai meitenei nenovēlēsi piedzīvot!!!! :D
Ai nu kaut kā tā man iet.
Dīvainā kārtā, izskatās, ka tā arī būs. Vasara būs grūta un paies balansējot uz veselā saprāta robežas (starp 5 kausiem un 8 zobeniem).
Ah un eh.
Bet nu tā kā jaunais autobusu grafiks nedaudz izbojāja manus plānus braukt uz Vecāķiem sauļoties, tad nu izdomāju, ka tikpat labi varu pusplika iet uz balkona sauļoties.
Priekā. Sviniet dzīvi. Uz mirkli atmetiet visus sūdus, kas mūs nomāc ikdienā un esiet.
Esiet šai brīdī un šai vietā.
Priekā.
Vai kaimiņi bēgs
Tas viss gan sākās ar ļoti patīkamu notikumu, proti, mistiskā kārtā bija parādījušās biļetes no Rīgas uz Stokholmu un tēvam nevajadzēja pērties uz Tallinu + varēja pie manis arī māsu atvest.
Nu vai ziniet.
ja jums šķiet, ka man ir smags raksturs, pamēģiniet pavadīt dienu ar mazo Mini Me.
Šausmas.
Nopirkām pāris so so maikas un viss, viņai vairs neko nevajag.
Uz katro mani uzdoto jautājumu atbilde ir nē.
"Vai tev vajag bikses/maiku/svārkus utt.?"
"Nē."
"Varbūt tu gribi saldējumu? Paspēlēt klavieres? Nolakot nagus? Izmazgāt matus? Paskaties, cik man daudz dažādu šampūnu?"
"Nē, paldies."
Nu moins.
Bet nu neko. Kaut kā esam šīs dienas pārdzīvojušas.
Mazliet nepatīkams pārsteigums gan bija fakts, ka tā diezgan nopietni ir pamainījušies autobusa atiešanas laiki.
Meiten's, uzmanās.
Nu kaut kā tā.
Nedēļas laikā ir nopirkti aš 3 kurpju pāri, bet galvā visu laiku virmo doma, kādus es gribu un vēl varētu nopirkt.
Un vēl ir ļoti iepatikusies apakšveļas pirkšana.
Tomēr sava taisnība tur ir, ka skaistā apakšveļā arī pati sieviete jūtas skaista.
Tā teikt, mazie dzīves prieciņi.
Bet jūs mani neklausieteis. Man šai ziņā arī ir savi kompleksi. :P
Lai gan kas to zina - varbūt pēdējie notikumi liks man izvērtēt to, kā uz sevi skatos :D
1. gadījums.
Piektdiena.
Pēc tualetes apmeklējuma (un izspoguļošanās lielajā spogulī) nācu atpakaļ uz kabinetu, bet brilles biju uzlikusi uz galvas. (oficiālais attaisnojums bija - "man sāp acis un šādi es tās atpūtinu"). Lai gan patiesībā man vienkārši patīk, kā man izskatās uzskrāsotas acis. ^-^ :)
tad nu nāku atpakaļ uz kabinetu, pa ceļam satieku M.
Ja pirms brīža viņš mātes vārdiem lamājās, ka virtuvē nav ūdens, tad tagad vienkārši klusēdams uz mani skatījās un smaidīja.
Es viņam prasu, kas vainas.
Šis neko. Tikai skatās uz mani, smaida un neko nesaka.
Weiiiirrrrdddddddd.
:D :D
Un tad par otro gadījumu varat kādā satikšanās reizē uzjautāt, bet brīdinu - tādu huiņu nevienai meitenei nenovēlēsi piedzīvot!!!! :D
Ai nu kaut kā tā man iet.
Dīvainā kārtā, izskatās, ka tā arī būs. Vasara būs grūta un paies balansējot uz veselā saprāta robežas (starp 5 kausiem un 8 zobeniem).
Ah un eh.
Bet nu tā kā jaunais autobusu grafiks nedaudz izbojāja manus plānus braukt uz Vecāķiem sauļoties, tad nu izdomāju, ka tikpat labi varu pusplika iet uz balkona sauļoties.
Priekā. Sviniet dzīvi. Uz mirkli atmetiet visus sūdus, kas mūs nomāc ikdienā un esiet.
Esiet šai brīdī un šai vietā.
Priekā.
Vai kaimiņi bēgs
Current Music: Niki & The Dove - Mother's Protect (Goldroom remix)
Pielādēt