Nu re.
Šai dienā tieši pirms gada atvērās Elles durvis un viss pazuda nebūtībā un aizmirstībā.

Šodien pretēji veselajam saprātam kā jau man pierasts droši vien sērošu un gremdēšos potenciālās nostaļģiskās atmiņās, ko esmu palaidusi garām, cik daudz laika zaudēts, kur es būtu, ja viss tomēr galu galā būtu izvērties labi.

Bet visdrausmīgākais bija 12. jūnija rīts.
Kad es pamodos un sapratu, ka notikušais ir realitāte, nevis kāds ļauns zemapziņas veidots sapnis.
un mans vēdērs no šausmām sagriezās.
Es saprotu, ka tehniskis tas diez vai būtu iespējams, taču tai brīdī es sapratu, no kurienes veidojies šis teiciens.

Eh.