Pirmā nakts dzīvoklī aizvadīta. Nav ne vainas. Lukturi istabā nespīd, kaimiņi break dance nemācās, bet pagaidīsim līdz 5dienai.
Vienīgais mīnuss - gulēšana uz matrača, kas atrodas uz grīdas, nāk ar salšanu un saspringtu ķermeni no rīta.

Vakar gan neizpalika piedzīvojumi.
Ieguvu kādu 7.(?) pierādījumu, ka steidzami jāatsāk darbs ar smedzenēm. Tā rievas vairs pat nevar nosaukt par rievām.
Un ļoti iespējams, ka vakar iesēdos transportā, kas patiesībā brauca pretējā virzienā (uz centru), bet nākamajā pieturā es jau izkāpu, protams, lai pamanītu, ka īstais transports piestāj īstajā pieturā kādus 100m atpakaļ.
Neko. Gaidīju pieturā.
Uz mājām tiku veiksmīgi, izrādās, netālu no mājas ir Rimčiks :)

Brokastis gultā.
Mammas ceptā (un ļoti garšīgā) biezpiena kūka.
Tējkanna, kas jāsilda uz plīts un kura svilpj.
Kafija krūzē ar Eifeļa torni. Kādu dienu, kādu dienu..

Un tagad - pavasara tīrīšana.
Vakarā lieku lielas (tiešām lielas) cerības uz vannu.
Brille var pagaidīt arī līdz rītdienai.. :)

Sajūta tāda, it kā tas, ko meklēju vai kas man ir svarīgs, tepat vien acu priekšā ir.
Bet es neredzu.
Es neko neredzu.
Gramstos pa tumsu kā tāds aklais.

Galvā ir reti liela putra.
Un nav ne mazākās nojausmas, kā to visu izgrebt.
Es, lielā dzīves plānotāja, vairs neuzdrīkstos domāt pat par pāris dienu tālu nākotni.
It kā katru dienu tas varētu beigties.

Nesaprotu, ko daru.
Nesaprotu, ko saku vai ko domāju.
Sajūta tāda, it kā būtu apmaldījusies 3 priedēs.
Un pēdējā vēl iebraukusi ar galvu pa priekšu.
Bļad.


---

virs zemes nav taisnības.

virs zemes nav taisnības

mēs kaut ko darām smagi nepareizi