Jauns. Labāks. Priecīgāks. Pilnīgāks.

Jau stundu dzīvojam jaunajā 2014. Zirga gadā.

Pasvinējām mājās.
Jau otro gadu foršākais brīdis ir tas, kad skaties nofilmēto 10 min video, kā tiek dalītas dāvanas.
Kā patēvs atkal dāvinātās lietas jauc ar telefonu (šogad tas bija USB Flash, pagājušogad - Old Spice dezodorants).

Dāvanas gan dīvainā kārtā šogad bija daudz.
Māsai patika drēbes un jaunā puzzle. Brālis bija starā par jaunajām tumbām.

Aizgājām uz salūtu.
Un tad, kad visi bija pievērsušies salūtam, es sajutu Mirkli.
Stāvot un sildot māsas roku savā kabātā, skatoties uz bērna sajūsmināto seju, gaisā šaujoties arvien jaunām raķetēm.

Vakara brīnišķīgākais brīdis laikam gan bija tas mazais zēns, kuram es gāju garām un kurš uzsauca (es gan nezinu, kuram un vai vispār tas bija kādam konkrēti domāts):
"Labvakar! Laimīgu Jums Jauno gadu!"
Pagriezos un smaidot atbildēju:
"Tev arī laimīgu Jauno gadu!"

Tas smaids, ka kāds viņu ir izdzirdējis un atbildējis viņa apsveikumam.
Tas brīnīšķīgi patiesais bērna smaids, kuram nevajag ne iereibušu galvu, ne iemīlējušos sirdi.

Lai tev, mazais, viss ir labi.