Nu tad - lai laimīgs jaunais gads!
Un kā teica kāds "vieds" limbažnieks, gaidot salūtu - lai katrai ģimenei būtu pa veļas žāvētājam!
:D

Bet īsumā - jebkurā gadījumā gads ir iesācies cerīgāk nekā iepriekšējais.
Svinības gan bijušas reti vājpratīgas, dramatiskas un vispār stresainas, bet laikam jau viss tas ir pārplūdis pāri malām, un bailes un satraukumu nomainījušas līdzjūtība un humors. :)

Rēcīgākais laikam bija mirklis, kad sākām uzskaitīt mātes "feilus" šogad:
* padedzināta māja;
* salauzta riba;
* nozagta ķerra;
* pārsista galva vīram;
* pārsista galva man.

Gan jau ka bija arī vēl kas, parasti tās ir vairākas nesalaužamas lietas, ko māte tomēr, spītējot universam, ir pamanījusies nobeigt, bet tas tā - īsumā :)

Mēs augam.
Mēs maināmies.
Un ar katru gadu kļūstam labāki.

Un vispār man ļoti patīk tas teiciens, ka "nothing happens until you are ready for it".
Nu tad cerēsim, ka šajā gadā tomēr būšu kaut kam nobriedusi.

---
Kā pa radio 101 dzirdēju, tā visu laiku skan:

Bet vispār es aizmirsu vienu būtisku detaļu: Limbažos bija ūber kruts salūts. Tik tiešām!
Mums ar māsu ļoti patika. Varbūt pie vainas jaunā vieta - Teātra mājas parciņš :)