Jūtos tāda nodevēja.
Sapnī kā ķerta uztraucos un pārdzīvoju par savu.. suni (!!) - taksi Piču, ja gribam būt precīzi -, kurš noklīda kaut kur vilcienā tieši tad, kad man bija jākāpj ārā.
Līdz ar to izsecināju, ka nav man lemts būt kopā ar suni. Hā hā.

Vispār baigi neuzticīgā esmu. Un krāpjos arī.

---
grūvoju

Ko lai es saku?
jā, variet mani zākāt un lādēt, bet es negribu palikt savā valstī.
Gribu braukt prom un atgriezties tik, lai satiktu draugus un kopīgi iedzertu pa medalum.

Šī nav mana valsts. Nekad nav bijusi.
Un es neuzdrīkstos apgalvot, vai man tāda vispār ir.
Esmu kosmopolīte - "mana sirds ir tur, kur ir manas mājas".

Un vispār ieraksts top tādēļ, ka beidzot esmu saņēmusi sevi rokās - ha ha aha - un nu vismaz mēģinu!!! uzrakstīt par savu vasaru, cik labi man bija Spānijā. (palasīju pārējos tekstus, nu galīgi drausmīgi - sorry, bet nu literāri pilnīgi sausi; es tā negribu)

---
Man viņš ir jāsatiek.
Savādāk manā galvā jau ir nobriedusi doma par "mīlestību līdz kapa malai".

Nē. Tas nav par F.
Nav un nebūs.

Man iraid eine Problēme!

Nu daudz maz teksts "Kā es pavadīju šai vasarā" ( burtisks tulkojums no kādas briesmīgas krievu filmas, kura saņēmusi baigās balvas, bet vienīgais jēdzīgais, manuprāt, ir tikai virsraksts)

ā, nu jā, kur tad es paliku.
Kam lai iedod tekstiņu izlasīt, pirms izlasīšanas?
Pārējiem teksti, kā jau minēju, pliekani un galīgi neinteresanti, es tik te domāju, vai ar savu familiaritāti un pilnīgu ne-intimitāti neesmu pāršāvusi pār strīpu.

bāahhh... kam lai iedod, lai pakritizē ar viedu aci, nevis paglauda galvu..?
Moš Kalējai aizsūtīt..?
hmmmm..

ai, es tak nejēdzu, ko rakstu. :P

---

Sweet dreams are made of this
Who am I to disagree?