Jenots
22 March 2010 @ 05:44 pm
Produktīvā diena.  
Rīts iesākās.. jauki.
Laikam esmu no tiem, kuru garastāvoklis ir manāmi atkarīgs no laika apstākļiem un saules daudzuma.
Vakardienas lielais "besis" garām, šodien jauna diena.

1. cēliens.

Būvmateriālu lekcijas laikā sāk zvanīt ugunsgrēka trauksmes signāls.
Visi studenti sēž, neviens pat nedomā celties un "glābt savu dzīvību". Mēs sēžam, skatāmies uz pasniedzēju, kura ir manāmi šokēta par notiekošo, un smejamies par to, ka telpas otras durvis ir aizmūrētas.

Trauksmes signāls pārstāj skanēt. (dūmi gan gaitenī un nekur citur nebija manīti.)
Pasniedzēja turpina lekciju.
Pēc pāris minūtēm atkal atskan ugunsgrēka trauksme.
"Tā, tagad ņemam pārtraukumu, es iešu noskaidrot, kas te notiek."
Mēs smejamies - "Jā, tagad Patrīcija visu nokārtos!"
No telpas aizmūk pirmie evakuācijas upuri.
Pēc brīža Patrīcija ierodas ar diviem solīda vecuma kungiem, no kuriem vienu atpazīstam kā civilās aizsardzības pasniedzēju.

Viņa spožākie citāti lekcijās - "Dzīvnieki jūt briesmas, tādēļ visi peļi un žurki iet prom."
"Latvijas putni, piemēram, baloži un bezdeļi.."
"Nē, nu tas taču ir košmars!!"

Viņš, ienākdams iekšā, jau priecīgi saberzē rokas..
Mēs mēģinām uzminēt, vai nāksies rēķināt bīstamās zonas rādiusu.
Bet, par laimi, šoreiz bez upuriem.


2. cēliens.

Pēc traka skrējiena pār tiltu (jo kad patēvs atbrīvojās un zvanīja, kur es esot, es biju Vanšu tilta vidū), ar vecākiem aizbraucām uz veikalu pirkt brālim (un tā kā arī man) krosenes.
Brālim nopirkām, man gan nē.
Man vispār kaitina šī "meiteņu padarīšana".
Ja meitenei vajag krosenes, tad tām obligāti jābūt rozā.

3. cēliens.

"Alfa".
Turpinām meklēt man krosenes. Izstaigājām veselus 2 veikalus.
Atkal rozā krosenes un cenas >40 Ls.
Lieki piebilst, ka šopavasar/šovasar staigāšu laikam ar tām pašām vecajām.
Nu gan jau.
Vecāki aizbrauca mājās, es vēl paliku pa "Alfu" sirot.
Ha hā! Victory!
Nopirku melnus džinsu svārciņus, garums - "pus-mini-apspīlēti-līdz-ceļiem". Un nē - man vēl nav kurpju, un vispār, Valmiera nav vēl man gatava :P
Pat neatceros, kad pēdējo reiz kaut ko sev pirku.
Ā, paga, vasarā laikam.

4. cēliens.

Labā garastāvoklī devos printēt n-tās sagatavotās lapas un Merķeļa darbnīcu.
Gāju no centra puses, sajaucu durvis, labi, ka netiku iekšā tur, kur to remontu taisīja.

5. cēliens.

Beidzot atradu Merķeļa darbnīcu.
Tur satiku vēl vienu būvnieku no 3.-ās grupas, kuram, liekas, pat zinu vārdu. Roberts, tas ar jancīgo ķiveri.
No sākuma it kā viss kārtībā - "Čau, te jau viss RTU krējums tagad salasījies.." utt. It kā nekas vēl nenorāda uz briestošajām nepatikšanām.
Un te parādās Kristaps K.
Ejot prom, protams, ir jāpienāk pie mana datora un jāskatās ,ko es tur tādu printēju.

Vispirms man aizrāda, ka vārdu "anizotropija" esmu uzrakstījusi ar "A" - "anizAtropija".
un vēl seko teksts no sērijas - "Es jau neko nesaku.."
ēe, teici gan - lasīt 2 rindas augstāk.
Pēc tam viņi ierauga, ka man tai failā ir krāsainas bildes, un kad fails jau aizsūtīts printēt, sāk man mācīt, ka vajadzēja, redz, izvēlēties melnbalto printeri, tad nevajadzēšot tik daudz maksāt par krāsainajām bildēm.
UN Roberts no galvas sāk man skaitīt, ko vajag uzspiest tur un tad vēl šeit, un beigās vēl tā vajag.

Jebal. Vai es jums to jautāju? vai gribēju zināt, kā printeri mainīt? varbūt es gribēju krāsainas bildes? un kāda jums daļa par to, cik naudas es iztērēju??

Biju tik nikna uz tiem diviem!
"FUCK OFF, YOU STUPID MONKEYS!!!!"
Kretīni.

Ja tik pārgudri ir, tad vajadzēja uz datoriķiem iet, nevis sēdēt rozā jaciņās un rēķināt slodzes epīras.
Kretīni, abi divi.
bļa, da nahuj viņus.


Antrakts.

Es padalījusies ar savu prieku un sāpi.
Tagad vēl jāuztaisa sev cilvēcīgas vakariņas, kā nekā, viens no pēdējiem vakariem šai ceturksnī, šeit, Rīgā.
Esmu nomācījusies jau gandrīz 1,75 gadus.
Jā, es skaitu.
Un vēl, neskatoties uz 3.-šo pavasara dienu, rokas rakstot šo pieticīgo eposu (līdz "Uliusa" līmenim vēl ļooti tālu), rokas man nosalušas. tā lūk.

Aizdegas skatuves dekorācijas. Skatītājus palūdz iziet no zāles.
Veiksmīgu atlikušo dienu, labu garastāvokli, veiksmi neuzskriet kretīn-mērkaķiem un lūgums nepieminēt mani ar ļaunu, ja kas ne tā.

Adios.
 
 
Current Mood: rokas salst, kājas tirpst..
Current Music: Tinie Tempah - Pass Out (the new beat :D
 
 
Jenots
22 March 2010 @ 07:03 pm
 
Cik neveikli!
Iekrāvu kaimiņam ar durvīm pa kāju (laikam).

es netīšām! :S