Ko lai saka - 1diena un sesijas sākums veiksmīgs un par būvmehāniku varu neuztraukties :)

Istabiņa neizskatās tik traki. Vienīgi ir tā, kā tas arī likās - istabu pārkārtojusi tā, kā vajag viņai. Par pārējiem - tīri "preilisks" puhuj. No offence.

Spogulis piesists pie sienas tā, ka pieceļoties Alīna uzreiz var sevi aplūkot sevi spogulī, lai gan tas nestāv gluži pie sienas klāt - viena tā puse ir uz kaut kādas ailas vai kā nu viņu tur sauc. Vārdu sakot - daudz smadzeņots par to nav.

Bet tagad - dienas joks!! Vai esat gatavi? :)

Tātad - Alīna esot piedāvājusi Taņai, ka mūsu mazajā istabiņā (18 m2) varot pakārt.. VEĻAS STRIĶI!. Viņai, redz, neesot kur savu veļu kārt. Taņa viņai ieteicu savu variantu - skapja durvis vai radiatorus. Protams, varot jau vēl samaksāt un tad "koju veļas mazgātuvē" viņas drēbes tiktu izmazgātas un pie reizes izžāvētas, taču tas "esot dārgi". Nu ok, es saprotu, ka tieši naudas dēļ viņa tagad strādā nevis mācās II kursā, bet nu comon - vai tad tā būtu mūsu vaina?

Veļas striķis pašsaprotami tiktu vilkts pār manu gultu.

Man par laimi, Taņa šo ideju izslēdza, savādāk te kā tāds komunālais dzīvoklis būtu.

Un drēbes viņai skapī arī sabāztas - visas vai nu rozā, vai sarkanas.

esmu kojās tikai pirmo dienu, bet istabā jau atkal mārīte :)