Nu tad tā. Šodien bija maigi izsakoties, diezgan piedzīvojumeim bagāta diena.

1)
Ar visu famīliju bijām zoo dārzā. Izbrauc gan nevis 6 no rīta (kā māsa teica), bet vairāk tā ap 10.
Ar vecākiem (ja ir labā garastāvoklī) var tomēr pārsmieties. Nu labi - visi nopelni patēvam.
viens no jokiem.

Brauc pa via baltic velosipēdistu grupa. kā pēdējais brauc onka ar sarkanu vesti mugurā.
manējie - "`Tā viņš brīdina pārejos, ka debiliķi brauc".

Vai arī - "Kā lai iztulko to "via" - kā via baltic?"
(Pēc kāda brīža)
"Vokāli instrumentālais ansamblis "Baltic"."

uzreiz redzams, ka ģenialitāte ir iedzimta "kaite".

Bet nu kopumā man patika. Vienīgi tīģeri, kurus vairāk par visiem gribēju redzēt, bija tādi diezgan pasīvi. redzēju tikai oranžu muguru.
Un manuprāt, ja baltais lācis vairākas reizes (transa stāvoklī it kā būdams) mēro 10 m garu "ceļa gabalu", nu sorry, diez vai tas ir īsti normāli.
Liels + jāliek krēpjvilkam. Kaut kāds salikums no lapsas un vilka, bet izskatās vienkārši satriecoši. tā gan.

Bijām arī dārzā.

mani gandrīz trieka ķēra, kad "aļņu bedrē" ieraudzīju 2 cigarešu izsmēķus.
nu vnk..

pēc tam es sāku ložņāt.. un ko tu neteiksi - tie vispār bija "Winston" markas pārpalikumi, bet es skaidri atceros, ka D. ieveda "Kamieļu" miesas bendētājus.

Rezultātā es biju bruņojusies ar biezu "Tie nav manējie" kārtu.

Bet beigu beigās neviens neko par to i neiepīkstējās.

---
Dažas dziesmas no "TV on the radio" / "Dear Science" / man tomēr sāk pielipt

Patēvs uzbrēca Dāvim par to, ka šis no brāļa naudu diedelējis, un tas - dunduks - iedevis arī.

Dāvis momentā piesarka un sāka raudāt.
bet pēc tam izvilka kaut kādu ūber krutu = tievs, slaideris, bordo krāsā; telefonu un kaut kam sāka zvanīt.

Dāvim ir ~ 13 gadu un viņš ir vietējais pagalma huligāns.

Ir viegli.
Jo es nedomāju par to, ka vienā mirklī spēj atdalīt manu sirdi no ķermeņa.

Un asinīm sobrīz ir nozīme maza.

Jo man tādu vienkārši nav.

Manās venās plūst Martini un ledus kristāli.

----
begging for relief

Šodien redzējām vairākas kāzu procesijas (?).

Patēvs izjuta nepārvaru vēlmi uztaurēt kādam mālā stāvošam baltam Rolls Royce.

Pēc tam gan izrādija savu noželu par to, ka mašīna mums nedzinās pakaļ, lai uzdāvinātu kādu šampanieša pudeli.

Klausos patēva stāstus, un jūtos tā, it kā lasītu kādu Stīvensona romānu.


"atceros, kā mēs Argentīnā un 3 cilvēkiem nopirkām 4 Martini pudeles, pieķodām ar sāļājiem riekstiņiem, un uzdzērām minerāl ūdeni.
Kad jau 4 pudele gāja, nu tādu stulbumu runājām...

(Mamma): Tas laikam bija tad, kad tevi pierunāja uztaisīt grebeni."

"Nē, grebene man bija Peru."

Tā, it klausītos, kā kāds izdzīvojis tavus sapņus.