Man ir kāda ATKARĪBA vēlēties lietas, kas laikam nav nosaucamas savādāk kā vien par nomoda sapņiem.

Un es vēlos, lai viss būtu tā, kā agrāk.
kā toreiz, kad katra diena bija kaut kas īpašs un likās, esam vien mēs divas klasē. un neviens mums neko nevarēja padarīt. ha. un pasaule mums pie kājām.

vai šo vēlmi tu arī vari piepildīt??

Tas ir visšausmīgākais.
stāvēt krustcelēs un nezināt, ko darīt.
kas gan man šeit ir?

es vairs pat īsti nezinu, vai esmu kādam draugs. un vai tādi ir man.
smagi.
pēkšņi viss sabrucis.
palikusi tikai viena liela neziņa par to, kas būs rīt.
ja būs.

izskatās, ka Lieldienas tiks pavadītas pie televizora.
tātad -

step up 2 ---> redzēts, bet tas nekas

p.s. i love you ---> es jau uzskatu, ka Gerardam Batleram būtu TIKAI jācīnās par Spartas brīvību, bet tas tā.

un nobeigumā - kaut kas no Markesa --->

mīla holēras laikos.

ceru, ka gļuks tv 1000 tiks izlabots un subtitri + skaņa tiks atjaunoti, savādāk nekāda prieka no tām filmām..

through all the devilish we do..
laba dziesma man te skan

---
jau kuro gadu Lieldienās viens un tas pats.
jau kuro gadu gaidu, kad lnt atkal radīs "Kristus ciešanas". bet viņi kā sazvērējušies. un tā jau gadiem.
besī.

mmm..
vecās, labās dziesmas..

there's no one on earth i'm afraid of

---
morrissey
irish blood english heart