apraudājos.
nomiris Jans Arlazorovs.
no visiem citiem man viņš patika visvairāk.
laikam jau tā ir. ka tikai zinot apmēram viņa raksturu (no rakstiem, citu teiktā un paša acīm redzētā) tu spēj pieķerties cilvēkam tik vien uz tā pamata, ka rakstura ziņā jūs esat līdzīgi. piemēram, tu kādā situācijā darītu to pašu, ko viņš.
es, piemēram, arī nevienam neteiktu, pat tiem tuvākajiem, ka man ir vēzis. un es arī noslēgtos sevī.

jau pirms kāda laika, kad redzēju viņu pa tv, nošausminājos par to, cik vārgs un "izdilis" Viņš bija. novājējis. bāls. bet cilvēki tik un tā smējās.

---
šoreiz nekā.

vairs nekādu smieklu.

būs tikai asaras uz puķu ziediem.

Pašlaik gribas nosist kaimiņus un viņu job*no mūzikas centru, no kura ir vairāk basu vibrācijas, nekā mūzikas

man ir divas tulpītes
viena uz draugiem.lv profila no Klintas
bet otra no puiša "Olimpijā"