Pirmo reizi, kopš mācos un dzīvoju Rīgā, aizgāju uz krastmalu un aizdedzu pie mūra svecīti.
Žēl, ka tas man nebija ienācis prātā agrāk.

Man tas šķiet viens no brīnišķīgajiem mirkļiem, kad katrs atnāk un noliek svecīti par tiem, kuru dēļ mums ir Latvija.
Kurā gan vēl tautā tā ir pieņemts?

Ļoti skaists brīdis.