Nevajadzēja braukt mājās.
Bļad.
vajadzēja palikt Rīgā, vai vēl labāk, vispār necerēt (un nezināt), ka mani ar mašīnu varētu aizvest mājās.

Tagad patēvs ir dusmīgs uz mani par to, ka es esmu dusmīga uz viņu par to, ka viņš man nepiezvanīja, ka nevarēs atbraukt pakaļ un es kā muļķe gaidīju viņu vairāk par stundu un tad vēl dabūju skriet uz to autobusu.

Skaisti.

Tā vien liekas, ka braukšu prom jau 5dien.