Chemtrails

Housu (1977) (jeb kas notiek, kad kaudze ar japāņiem 70-tajos izdomā ieēst skābi un uzņemt horror fliku)

So, filma par to kā bariņš ar japāņu schoolgirls aizbrauc atpūsties uz apsēstu māju. Domājams, ka ar šādu sižetu neko interesantu nav iespējams uzņemt. Bet tikai ne tad, ja to uzņem halucionējoši japāņi! Filmas gaitā novērojams tās autoru pieaugošas intoksikācijas līmenis. Ja tās sākumā viss vēl ir puslīdz pieņemami (pēc japāņu standartiem), tad filmai progresējot viss meiko arvien mazāku sensu. Vislabāk patika filmas daļa, kur klavieres apēd vienu japānieti, bet viņas pirksi turpināja spēlēt iesākto melodiju (un arī viņas vārds bija Melodija, proti, pēc varoņu vārdiem varēja viegli patekt, kā viņi mirs). Stilistiski filma balansē starp komēdiju, satīru un horror filmu, bet uz beigām vairs īsti nevar pateikt, kādam žanram tā pieder. Tomēr vislabāko iespaidu atstāja filmas tehniskais izpildījums, kas bija nevainojams (kaut arī haotisks). Tiek izmantoti visi iespējamie vizuālie efekti sākot no mēmo filmu stilistikas līdz animācijas kolāžām. Īsts kinomotogrāfijas dārgums!