publisks iekšējais monologs.
publisks iekšējais monologs.
- 12.5.26 12:55
- pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:
kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā
pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles
nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi
-
0 rakstair doma
- 10.5.26 15:40
- treneris bieži atkārto, ka Kai ir darba suns, es teiktu, ka nedarba suns.
-
0 rakstair doma
- maijs
- 10.5.26 13:20
- biju uz Valmieras Mēdeju. vispār laba. iespaidīga scenogrāfija, biš transīgi. bet man īsti nepatika galveno lomu atveidi. Mennika ir pārāk jauka. manliekas, tas mīts ir par tumsu, kas mūsos katrā mīt, bet viņa manliekas tā arī nav tajā tumsā ieskatījusies. viņa spēlē zemnieci, nevis crazy čiksu, kas prot medžik lietas, ir Hēlija mazmeita utt. turklāt visi citi bija tādi stilizēti un atsvešināti, bet viņa tur tiešām centās un spēlēja. Jāsons, savukārt, te likās tāds pilnīgs pamuļķis ar musīšiem - attiecīgi nelikās ticami, ka Mēdejai tāds čalis varētu reāli patikt. nē, nu, ja Mēdeja ir zemniece, tad, protams, fine.
nenormāli foršs muzons un tās jaunās aktrises nenormāli kruti dzied. es sākumā neticēju, ka tas ir dzīvajā, bet tad pamanīju, ka viņas pavicinās ar kamertoni un sapratu, ka tomēr ir. baigi skaisti.
drusku nesapratu to kentauru. izskatījās jau smuki un tā, bet kāds sakars?
pēc tam netīšām nokļuvu citas izrādes pirmizrādes ballītē teātrī un iepazinos ar kapustņiku. bija jauki, bet es sapratu, ka tur 99% sastāv no inside jokiem, kurus es nesaprotu. likās jocīgi, ka pirmizrādes ballītē pasniedz otro ēdienu - ir 22.30 vakarā, saviesīga ballīte, bet mazliet ož pēc ēdnīcas un dod lielus, vīnā sautētus vistas gabalus un dārzeņus siera mērcē un ko tur vēl. bet tā viņiem tur Valmierā esot pieņemts.
pirms ~10 gadiem redzēju Vlada Mēdeju ar Gunu krievu drāmā. Gunai noteikti sanāca labāk.
-
Noskaņa: nevaru saņemties iet ārā dārzā
-
2 rakstair doma
- 10.5.26 12:00
- She feels the world gradually slip inside her, first the streets, then the skyscrapers. As though from a distance she, herself, closes in on her body and slips inside herself. Her body glows, thickens, expands. But no, her body is the same. It is she who extends in all directions, who is both inside and outside her body. She feels present, feels visible in the world. She’s in the gestures of the body, in its movements. Her heart palpitations soothe her. She thinks of it as her guardian animal beating its wings inside her chest, soothing away the pain. She, the watcher, watches the inner dweller, and watches itself watching the others. She is full of people.
-
0 rakstair doma
- 10.5.26 08:41
- No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”
-
2 rakstair doma
- 7.5.26 22:02
- No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)
-
2 rakstair doma
- aprīlis/maijs
- 6.5.26 20:26
- ravējot, sijājot kompostu, rokot zemi, sējot un pārstādot esmu galvā uzrakstījusi jau vismaz piecus postus, tagad mēģinu saņemties vismaz vienam, bet reālam.
aprīļa beigas
* Lotes Vilmas izstādes atklāšana ar DJ Nieri Briānielā. forša izstāde. Nieris arī bija foršs. ejiet skatīties (izstādi, Nieris tur nebūs)
* apmeklēju Cēsu Izstāžu namā apskatāmo ekspozīciju “Vēstījumi no senatnes”. baigi neko nesapratu, bet bija jauki. patika kaut kādi tie kūdras cilvēciņi
* vēl pāris džima reizes ar kolēģi. pēc pirmās, kurā bija ļoti daudz landži man NENORMĀLI sāpēja dibens. man nekad nebija tā sāpējuši dibena muskuļi. pēc pārējām reizēm vairs nekas tā baigi nav sāpējis. acīmredzot es ikdienā kaut cik nodarbinu visvisādus muskuļus. izņemot dibena. bet forši džims, vajag iet uz džimu
* biju uz shirodharu. tā bija savāda pieredze. es nezināju, ka piere var tā kutēt
* auksti
* biju Saļika kūdras purvā
* aprīļa pēdējā dienā apmeklēju cibas pirmizrādi KVFR. man ļoti patika. tāds foršs, poētisks trips. visi elementi smuki saliekas kopā (Agnese gan varētu skaidrāk lasīt) un ļoti palīdz K mūzika, kura ir tāda uplifting nevis drūma. nejutu nekādu cibas zaimošanu vai ko tur. bija gan grūti pilnībā ļauties, jo es diezgan ļoti uztraucos par aktrisēm. ja es būtu aktrise un man būtu jāspēlē izrādē tādā formātā, es gribētu, lai man kāds nāk līdzi un pieskata. pēcāk pāris stundas uzkavējos finiera zālē un zocializējos.
maija sākums
* maijs atnāca brīnumaini - tu aizej gulēt kaut kādā miklā aprīļa aukstumā un pamosties īstā, siltā, maigā un glāsmainā pavasarī
* pirmā lakstīgala, pirmā dzeguze, pirmā tikšanās ar mūsu ezi, strazdi ievākušies jaunajos būrīšos, plikas (un ļoti netīras. praktiski nenoberžamas) pēdas
* 1. maija koncītis Ā ielā - tāda salidojuma sajūta. pilns ar vecajiem krabjiem + viens kaķis. baigi sirmi visi palikuši. ļoti silta sajūta. + mikroGalzoniāde (man bez alko, bet ar trim klučiem čedara no Īrijas)
* neskaitot koncīti esmu visas šīs dienas pavadījusi dārzā no rīta līdz vēlam vakaram. rekonstruēju un reorganizēju centrālo puķu dārziņu (flokši bija dirsā aizauguši jau kopš aizpērnā gada, tas bija ritīgi grūti). savedu viskur kompostzemi. iestādīju karpeļus un sarkanos sīpikus un cūku pupas un kannas un dālijas. izmetu pāris nomirušas lavandas. rozes ir apsalušas un mahonijs izskatās gandrīz ļoti miris. drausmīgi daudz vēl palika ko ravēt
* neskaitot koncīti un dārzu, divus ļoti vēlus vakarus tiku arī līdz stallim. vakar bija ļoti foršs apvidus kopā ar Martu un Valensi. zirdziņam ir daudz enerģijas. bet ir sākusi sirmot galva. zem gandrīz jau novilktā ziemas kažoka ir sirmas spalvas ap acīm un uz vaidziņiem.
* vienreiz biju arī džimā. es ienīstu burpees
* uzzināju, ka man patīk hill country blues
šon un vakar biju izņēmusi brīvdienas par darbā aizvadītām sezdienām. protams, drausmīgi negribas rīt strādāt.
-
4 rakstair doma
- Sveiks lai dzīvo!
- 5.5.26 15:07
- Tieši pirms gada sēdeju Stradiņos un skatījos uz tām skaistajām pelēki violetajām debesīm. Mākoņi bija milzīgi un pūkaini, bet kaut kā par spīti tam koši zaļās koku galotnes spoguļoja rietošā saule. Absolūti zeltaina. Neticējās, ka var būt tāds mammas dabas savienojums.
Un tad atnāca bebis. Ar pēdēj
iem maniem spēkiem un pēdējās piecas minūtes, nepārspīlējot, pirms ķeizara - bet atnāca. Tā, lai es atceros. Savādāk būtu pārāk mierīgi un jautri tak!
Kur ir aizskrējuši šie 12 mēneši?
Ir piedzīvotas visgarākās dienas, bet visīsākais gads.
Tagad dzimšanas dienas cilvēks nolūzis pēc labi apēstas bēbīšu kūkas.
Dzīve ir tik ļoti ļoti skaista!
-
Noskaņa: satisfied
-
2 rakstair doma
- 4.5.26 23:12
- Kur jūs pērkat vinila plates internetā, ja gribat ātri un lēti, un negribat atbalstīt Džefu Bezosu?
-
6 rakstair doma
- 4.5.26 12:40
- #pasaulēnavnekāskaistākaparmaiju
-
3 rakstair doma
- 4.5.26 08:01
- audzināmā klase uz 5.maiju ir sagatavojusi tieši 12 sekundes garu priekšnesumu, no kurām kādu minūti viņi mēģinās nostāties divās rindās. vismaz visiem būs "baltās aukšas".
iestādīju plūmi un zilos kartupeļus, atbrauca rudens aveņu stādi, pinu ķirbju dobi, pārroku kompostu.
rēķinu metrus žogam ap voljēru, jo, kolīdz parādās kaimiņa 1,5k vērtie kaķi, zero recall un drāma, bet man ir zema drāmas noturība
-
0 rakstair doma
- 3.5.26 17:34
- Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”
-
2 rakstair doma
- 3.5.26 16:41
- Kurš ir labākais bezmaksas attēlu pārveidotājs? Ir kaudze pusgadsimtu senu fotogrāfiju, ko derētu sarindot interesantā projekcijā uzlabotus un varbūt animētus. Reimagine iekrāso nedabiski un animē kā zombijus, savukārt xphoto ļauj tikai vienu bildi dienā.
-
1 rakstair doma
- 3.5.26 16:31
- Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.
-
6 rakstair doma
- 3.5.26 10:09
- “Beauty as armour
Keeps you just as hidden
as shame does”
-
0 rakstair doma
- 1.5.26 16:57
- Kafijas pupiņu burciņa (par kuru bērni dievojās, ka nekur nav redzējuši) atradās, un burciņā savukārt atradās vārīta rozmarīna atliekas
-
0 rakstair doma
- 1.5.26 14:56
- tu zināsi, ka tas ir beidzies, kad iestums zupu.
čīkstošus sudraba ratiņus ar kūpošu brīnumu,
garaiņus, kas vilina matērijā
un tad, lai tev pietur galvu
un lej iekšā pa vienai karotītei
un cenšas pierunāt atvērt acis
mākoņa apsēsto
-
0 rakstair doma
- 1.5.26 11:41
- Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?
-
7 rakstair doma
