publisks iekšējais monologs.
publisks iekšējais monologs.
- Friends in Grand Theft Vices - Places
- 11.11.26 15:25
- Riktīgi forši dabūt GTA6 ultimate edition kodu no drauga, kas pie viņa ir strādājis.
This is what working in games is all about.
Nav tā, ka nebija žēl, ka man nācās izmest gan Witcher 3, gan nepabeigto Diablo 4, lai atbrīvotu vietu GTA6.
Oh well.
Kad es viņu spēlēšu?
I don't know
Reāli jau..varbūt ja pa nakti negulēšu.. mazliet jau paspēlēt varēšu.
Adult life sure ain't easy.
-
Skaņas: Hollow Knight Green Path
Noskaņa: thankful
-
0 rakstair doma
- 10.11.26 14:40
- Valsts policija aicina vecākus pievērst uzmanību saviem bērniem un iespējamām pārmaiņām viņu uzvedībā un ikdienā, piemēram, bērna interesēm, apģērbam, draugu lokam, dažādiem priekšmetiem, kas pēkšņi parādās istabā, dažādām nozīmītēm, kā arī tam, kādu saturu bērns patērē viedierīcēs.
-
0 rakstair doma
- 10.11.26 13:59
- TV3: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā patērē nelegālu saturu
LETA: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā ir apmierināta ar savu karjeras attīstību
-
6 rakstair doma
- 9.11.26 18:58
- pateicoties FB kultūrkariem, šodien uzzinu_pēdējais, ka ir vesela rinda vēsturnieku, muzejnieku u.c. !informētu cilvēku!, kas neuzskata, ka Livonija bija kolonizatoru settlement un actually uzskata, ka vācieši mums atnesa "civilizāciju".
-
7 rakstair doma
- novembris
- 8.11.26 18:18
- šī bija ļoti veļīga nedēļa.
pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.
-
Skaņas: Līgas pH3 - Veļu govis
-
3 rakstair doma
- 5.11.26 21:51
- Es jums neizstāstīju sapni, ko redzēju pirms pāris dienām, kad iemigu, klausoties radio1, bet vispār man bja jādodas uz radio piedalīties vienā sarunā, citiem vārdiem sakot, es aizmiegu un redzu, ka esmu iesaistījies, pareizāk sakot, vadu kaut kādu kaujinieku grupējumu, kura uzdevums ir ieņemt Latvijas Radio, kaut kur zemapziņā ir nojauta, ka mēs to darām cēlu mērķu vārdā - lai pārbaudītu drošības dienestu reaģēšanas spēju vai pierādītu, ka tie nekam neder, taču mums ir automāti un maskas, mēs ienākam radio telpās, pirmo paņemam apsargu, tad dodamies pa lielajām kāpnēm augšup, mūsu mērķis ir izdzīt no ēkas visus darbiniekus, bet viņi neko nesaprot, neņem mūs pierē, pretojas, un mums ir dažs labs jānogrūž lejā pa pakāpieniem, gribas izšaut griestos kā filmās, es mazliet uztraucos, jo negribu nevienu savainot, bail arī, ka mani pazīs un teiks: "Ā, Dienasgrāmata, tas tu?!", es visu laiku piekārtoju masku, kas nav nekāda maska, bet vienkārši šalle, ko es aptinu ap muti un nosedzu pieri, beigu beigās misija daudzmaz izdodas, mēs visus esam izdzinuši uz ielas, pēdējo izgrūžam apsargu, kurš no ārpuses piekarina durvīm lielu piekaramo atslēgu un ieslēdz mūs, fak, un te mēs saprotam, ka netiksim ārā, kamēr neieradīsies kaut kāda specvienība Alfa vai Omega un nenošaus mūs visus uz līdzenas vietas.
-
1 rakstair doma
- 4.11.26 15:51
- kaķa acs miglājs ( katarakta) (atbilstība militārajam dienestam)
DADDY NEWS
jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas
-
2 rakstair doma
- 3.11.26 11:48
- Baidieties krievi mēs jau seglojam kakjus (pieteicos Zemessardzē)
-
11 rakstair doma
- 2.11.26 11:17
- atgriezos no Venēcijas, kur biju skriet pusmaratonu.
un vislabākais tajā visā bija tas, ka biju ar draudzeni - mēs izdomājām, mēs pieteicāmies, mēs aizlidojām un mēs noskrējām. visu pašas!
beigās pavadīju vairāk kā nedēļu saulainās saulainās kanālmalu pastaigās. apskatīju nebeidzamas izstādes, kuras nepaspēju maijā. satiku visādus pārsteidzošus cilvēkus. izdzēru savu bļodiņu spritču un apēdu savi katliņu zivju.
(starp citu, es lēnītēm kāpju uz pesketārieša takas, un tas ir labi)
pusmaratona distance tikai pēdējos piecus kilometrus pa īsto Venēciju, jo sākas kotinentā un tad pa to lielo garo tiltu, es tur biju savākusi spēciņus, lai kārtīgi rautu kanālmalas, bet, izrādās, skrējienu biedri baidās no ūdens, un paisuma laikā skriet sanāk arī pa "līdz-potītēm-ūdeni", kur dažs labs mulsa un apstājās, un meklēja labākās vietas, kā apskriet, veidojot šausmīgus sprūdņus. es triecos caur peļķēm, kāda jēga izvairīties, finišs jau pēc dažiem kilometriem, bet tāpēc beigās man sanāca zemāka sirdsdarbība kā visā trasē, jo es ik pa brīdim dabūju gandrīz pastāvēt uz šauriem tiltiem aiz tādiem "aij aij, slapjš!" mīkstuļiem. tik un tā, fuf, iznāca sub2h, starp citu, jā, mans pirmais sub2h!
-
3 rakstair doma
- 2.11.26 09:30
- No noklausītajām sarunām
Divas ļoti jaunas meitenes vilcienā (cik var spriest, studē medicīnu vai varbūt sporta akadēmijā)
- Zini, kas ir dirsā? Fizioloģija!
- Tā, ka DIRSĀ DIRSĀ??
Tālāk nevarēju sadzirdēt, vien to, ka “fizioloģijas” ir divas un uzreiz pēc tam nāk “traumas”.
-
2 rakstair doma
- oktobris
- 31.10.26 21:29
- oktobris bija skaists un foršs. tik daudz saules, zilu debesu un siltuma un krāsu. tikai 8. oktobrī noslēdzu šortu sezonu un kaut kādā padsmitajā plikkāju sezonu.
2 nedēļas bija atvaļinājums, varēju veltīt laiku dārzam. nobindžojām The Detectorists. pārrokot kompostu atradu ļoti sen pazudušu auskaru un tad man galvā ļoti ilgi skanēja tā serika theme song. es nezinu, kā tas auskars tur tika, viņš pazuda sen, bet es kompostu pārraku pavasarī. nākamajā dienā, turpinot rakt, izraku arī tējkarotīti.
oktobra vidū, otro gadu, braucām tusēt ar zirgiem un zirgdraugiem uz jūru. šoreiz Svētciemā. 12 zirgi un viņu cilvēki, palikām viesu namā Kosīši. man patika arī pērn, bet šogad bija foršāk. Radim pagājšgad bija bail kāpt jūrā, šogad vispār nebija, varējām arī lēkšot pa ūdeni. es saprotu, ka tas kopumā var likties tā banāli, bet jāt gar jūru ir tiešām forši - jo viss ir labi un tālu pārredzams, ir labs pamats un var normāli test. mēs ar Radi kādu gabalu arī tesām visiem pa priekšu un tajā ātruma, būšanas priekšgalā un pārējo zirgu soļu dunā aiz muguras bija milzīgs, tīrs un pirmatnējs prieks. sestdienas vakarā bija arī drusku ziemeļblāzma redzama aiz mākoņiem. ļoti skaists brauciens.
izgāju Kokšu ezeru taku, Cīrulīšu taku, drusku apSmilčas mežus.
darbiņā - Manhetenas īsfilmas - jau pērn likās so so, šogad galīgi čābīgas. tad, dabūju nelielu grantu pasākuma rīkošanai Good food, good farming akcijas ietvaros un bija jauks vakars ar foršajām Laux meitenēm, Reko tirdziņa kūrētāju no Mežvijām un mūsu virtuves vadītāju. nebija daudz cilvēku, bet ļoti silti. dabūju visādus dārzeņus un melleņu zapti un uzzināju kāpēc man puravi sāka iet ziedos. bija sapulce par etnofesta nākotni, dīvaini, bet mans viedoklis kaut kā diezgan sakrita ar CA direktores viedokli un man beidzot radās sajūta, ka kaut kas var mainīties šī pasākuma konceptā un pat uznāca īsta iedvesma koncepta izstrādei. šo ceturtdien gan pēcatvaļinājuma pacēlums un iedvesmas noplaka - bija kārtējās kolēģes atvadu ballīte, kurā uzzināju par vēl vienu ļoti major atlūgumu.
biju uz Cēsu pils dārznieces lekciju Mēru muižā, dabūju visādas sēklas no viņas kolekcijas un uzzināju, ka dēļus augstajām dobēm vajag apstrādāt ar darvas eļļu.
biju uz ļoti skaistu koncertu Zvārtavas pilī - Shri Subrata De – balss, sītara, tampura; Biruta Ozoliņa – balss, kokle; Indriķis Veitners – klarnete, saksofons; Vigo Račevskis – perkusijas.
biju Gaujienā sakopt vecvecvecāku kapus un drusku izrāties imagināro puvušo kartupeļu lietā. manliekas viņi sadzirdēja.
šodien biju uz melno sēņu mežu pēc melnajām sēnēm, bet melno sēņu nebija. pielasīju grozu ar kaudzi ar zeltkāta gailenēm, bet tur vēl ļoti daudz palika.
kaķis sver 9+ kg. viņam vajag notievēt. man arī. ļoti.
nujā, šis bija labs mēnesis. paldies. ļoti, ļoti paldies. man tiešām kaut ko tādu ļoti, ļoti vajadzēja.
-
5 rakstair doma
- 31.10.26 15:43
- šajā dienā pirms 20 gadiem:
esmu tavs klimats
mainīgs un pierasts
tu mana stacija
deviņas bākas
mērglāze, reostats
lietus, kas sākas
piepilda septiņsimt
piecdesmit trīs
petri trauciņus
grimstošas kultūras
dīgstus un augļus
noskalo zīmes
ar krītu, kas rakstītas
slimības vēstures
tāfeles miesā
esmu tavs klimats
un zinu, ka taisnību
meteorologi
neteiks pat tiesā
-
2 rakstair doma
- Crazy mad world
- 30.10.26 10:09
- Jaunajā darbā HR iekš visiem paziņojumiem mūs sauc par ''crazies''.
Es saprotu, ka viņi to mīļi domā, bet vienīgais, ar ko man tas saistās, ir Romero 1973. gada filma.
Kaut kā galīgi diasociējos.
Varbūt arī labāk tā.
Bebim šorīt uz potēm. Labi, ka varu aizsūtīt ar dada.
Nav spēka.
Tikmēr lasu clauda compilētos ClarityQ reportus, domāju par AI taking over the world un klausos Clair Obscur 33 soundtracku uz riņķi.
This is the life, right?
Right?
-
Skaņas: Clair Obscur - Lumiēre a'Laube
Noskaņa: calm
-
0 rakstair doma
