publisks iekšējais monologs.

8.7.14 17:43
sēžu pretī atvērtam logam un dzirdu, kā emīlija neklausa.
sešos vajadzetu iziet, lai aizietu vēl uz bibliotēku un tiktu pie jaunām ~~grāmatām~~ filmām. (un pēc tam vēl uz lekciju.) bet nevelk vēl kkur vilkties. labprāt paliktu uz vietas, noliktu datoru, paņemtu rokās grāmatu un lasītu, un lasītu, un lasītu, līdz tumšs.
šodien bija publiski jāiepazīstina ar sevi nedaudz vairāk kā desmit cilvēkiem. un pat neuztraucos. (jāskrāpē skurstenī.) laikam jau tāpēc, ka nedomāju par to, ko par mani padomās. +bijā jāsāk pirmajai. tā ir vieglāk.

rīt pirmā diena pas.koru spēlēm. neko no tā nedzirdēšu, jo jāstāv pie ārdurvīm. vismaz kociņu ielenkumā- nenoģībšu.

šausmīgi gribas uz jūru. tūlīt. pat būtu ar mieru līdz turienei braukt ar autobusu.

jāiet.
0 komentāri Komentēt