publisks iekšējais monologs.

19.5.14 16:13
par sestdienu- vajadzēja tomēr ar visu nogurumu rakstīt, kad sajūtas spilgtākas..

nu, biju tur 8:30, pirms tam gulējusi 2 stundas, jo, lūk, nevarēju no 3iem līdz 4iem aizmigt. ā un no rīta vēl nācās kontaktēties ar potenciālajiem ūdeņraža pārskābes sagādniekiem.
saģērbāmies smagās kleitās, ik pa stundai rotējām(ponijs, bedre, backstage, bedre, bedre).
(ļoooti garšīgas pusdienas. un šī gada pirmā oficiālā aukstā zupa(kaut no bietēm, bet garšīga))
pēc trijiem varēju novilkt ne pārāk mīļās zeķubikses un uzvilkt ļoti mīļās džinsas.
tad gaidījām krēslus, kuriem bija jābūt uz četriem, atbrauca piecos. ap divi simti- likām rindās. paukš- tā kā lietussargu iz"šaujot".
"Perikls"- vēl dažas krēslu rindas.
praktiski vairs nekas..pirmās Jakarta Club dziesmas. dārza ballītes sajūta.

mājās braucot šausminājos par rindu pie Šokolādes muzeja.

un kas ļoti negaidīts- šekspīrs pret mani bija dāsns..

rīt - uz konferenci Dailes teātrī. un ne tikai klausīties, kā biju paredzējusi. bet kā palīgs. tikai, protams, ka nav zināms, kas būs jādara..
kā saka- ja ar preses konferenci sāksi, ar konferenci beigsi.
0 komentāri Komentēt