pelnufeja

Āaa, cik pazīstami.
Visriebīgākā šī sajūta ir, ja e-pasts nolemts rakstīšanai pirms gulētiešanas, kad nākošajā rītā agri jāceļas, man ir gadījies, ka pie sasveicināšanās frāzes nosēžu stundu, tad esmu jau izbesījusies un apraudājusies par to, ka miegs briesmīgi nāk, nekas nav uzrakstīts un rīt agri jāceļas, un tad jāiet vien gulēt.

chanteuse62

nu, šoreiz, par laimi, tik traki nebija. pasēdēju salīdzinoši mazu brītiņu. vnk tā info, kas jāraksta jau aptuveni pateikta face-to-face, bet, ja pasniedzēja teikusi, lai nosūta info, tad jāsūta ir. un tad tu sēdi un domā, vai tiešām rakstīt to pašu... un + ja vēl nav zināms par ko rakstīsi to darbu, kas jāraksta, tad arī jāsaņemas uzrakstīt epastā, ka nezini, par ko rakstīsi. nu kkā tā.