Neskatoties štepsēju putekļusūcēju pagarinātājā un kaut kā iegrūdās tas sūda bleķis (zemējumam vai tas vajadzīgs, laikam) aiz naga. Pamanīju tikai tad, kad ar asinīm biju pietecinājusi pusistabu. Lieki piebilst, cik ļoti sāka sāpēt, ja ko tamlīdzīgu izmantoja spīdzināšanai. Nākamajā dienā gāju uz aptieku ar zilu atlupušu nagu un pampumu zem tā. Pirmā aptiekāra reakcija bija- pie ķirurga, ņemt nost. Bet tā kā tā bija svētdiena un ķirurgs nestrādā, iedeva šo furacilīna spirta šķīdumu un pastāstīja ko ar to darīt. Jau nākošajā dienā pampums bija nogājis un pie ķirurga es protams neaizgāju. |