Pirmais iemesls: maz ticams, ka citi jums palīdzēs atrisināt problēmas, jo tie paši, visdrīzāk cieš no tām pašām problēmām, jo ne jau velti viņi ir jūsu paziņas - līdzīgais pievelk līdzīgo un rada sev līdzīgo - tāds ir Karmas likums - daloties ar citiem, mēs nemklējam risinājumu bet mierinājumu, vēlamies dalīties ar savu nastu, faktiski - caur šo dalīšanos izrunāties ar sevi
Otrs iemesls: lielākajai daļai cilvēku ir slikti, kad otram iet labi un labi, kad otram ir slikti. Un uz svešu problēmu fona savējās neizskatās tik ļauni, tāpēc diez vai jūs atradīsiet patiesu līdzjūtību un atbalstu, visdrīzāk slēptu prieku - "re kā, kādam ir vēl sliktāk kā man, tātad man vēl viss nav tik slikti". - tas absolūti nav svarīgi, jo, kā norādīts pirmajā punktā, mērķis ir izrunāties ar sevi. bez tam pat viltota līdzjūtība ir līdzjūtība un var uz brīdi atvieglot ciešanas. jā, ir pat iespējams sevi mānīt tik veikli, ka saņem mierinājumu vienā līmenī, citā apzinoties, ka mierinājums nav īsts, bet vienalga palīdz.
Trešais iemesls: cilvēks dažādos veidos cenšas dzīvē izvairīties no problēmām, tieši tāpat viņš instinktīvi izvairās no "problemātiskiem" cilvēkiem, tāpēc drīz vien jūsu paziņu loks samazināsies. - Un ļoti labi, ka samazināsies - kam vajadzīgi draugi, ja tie nespēj būt empātiski?
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}