Es, godīgi sakot, nezinu, nekad tur neesmu strādājis. Un, dievs dod, ar nekad nestrādāšu, žurnālisti, kas nodod taisno žurnālistikas lietu, lai pārietu uz PR, ir vienas no zemākajām dzīvības formām (arī ir blociņā).
Ceru, ka nē. Tomēr, zin, visu laiku dirsināt cilvēkus un darīt to ar smaidu sejā -- varētu būt nogurdinoši. Turklāt viens mans draugs, kas strādā PR (jā, man viens tāds ir) gaužas, ka šausmīgi daudz darba sanākot. Ne tuvu astoņas stundas dienā. Par tādu razpizģajismu kā Francijā -- divarpus stundu pusdienlaiku -- vispār nerunājot. |