| #30 |
13. Jul 2018|07:57 |
Šīs divas nedēļas neparedzamos brīžos raudu, mani rauj emocijas, nes spīts un apmāta nepadošanās vēlme. Visu laiku raudu iekšēji. Pat tad, kad tu nemaz neredzi.
Atgriežas trauksme, galvā sīc tāds vecs televizors, zini, kad pamodies naktī un visu piepilda spalgs "sīīīīī" un "sniedziņš", ņirboņa uz ekrāna, kas ir vienīgais gaišais logs pilnīgā tumsas telpā. Esmu iespundēta šajā sajūtā, dezorientēta un bez spēka.
Es nemāku pabeigt šo ierakstu. Atkal kņud acis un būtu jāraud. |
|